Menu

 

Apstiprināts "Garkalnes ūdens" iecerētais tarifu paaugstinājums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi SIA “Garkalnes ūdens” tarifu projektu un to veidojošo izmaksu pamatojumu un secina, ka tarifu projekts ir pamatots un aprēķināts tādā apmērā, lai segtu SIA “Garkalnes ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas, informē Ādažu novada pašvaldībā. Jaunais tarifs paredz būtisku pieaugumu.

Lasīt vairāk...

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja: Patlaban straujāka ekonomikas izaugsme būtu brīnums

Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Lasīt vairāk...

"Swedbank": Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū

Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū - finanšu veselības indeksā jauniešu (18-29 gadi) auditorija ieguvusi 45 punktus no 100 pretstatā 50 punktiem sabiedrībā vidēji, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta veikto pētījumu par jauniešu finanšu paradumiem un izpratni.

Lasīt vairāk...

"Augsraugs": uzņēmēji nes Latvijas vārdu pasaulē

Ieva Neimane kopā ar vīru Gati un bērniem pagaidām dzīvo Baldonē, taču daļēji sevi jau uzskata par ādažniekiem. Abi savulaik darbojušies dažādos ēdināšanas uzņēmumos, līdz kādā brīdī nolēmuši, ka beidzot jāsāk strādāt sev, un tapa viņu ģimenes bizness – ēdiena tirgošana no speciāli aprīkotas automašīnas. Sākumā gājis dažādi, taču pērn Neimaņu ģimenes uzņēmums SIA “Augsraugs” ieguva Latvijas čempiona titulu street food jeb ielas ēdiena konkursā un ar labiem panākumiem startēja ielas ēdinātāju Eiropas finālā.

Lasīt vairāk...

Baltijas reņģe starp nacionālajām interesēm un Eiropas Savienības politiku (nobeigums)

Viedais vārdu pētnieks valodnieks Konstantīns Karulis ir pārliecināts, ka vārds “reņģe” ir aizgūts no senfrīzu hereng – ‘siļķe’ (“Siļķes un reņģes apzīmējumi dažkārt mijas.”). Viņš šais vārdu sajaukumos norāda arī uz brētliņu, durteni, ķilavu, slikti, strimalu un šproti. Kopš neatminamiem laikiem mūsu piekrastē tiek zvejotas reņģes, kas cauri gadsimtiem bijušas iztikas līdzeklis un labklājības avots piekrastes vīriem un viņu ģimenēm. Tās ēda ne tikai paši, bet arī pārdeva tuvākā un tālākā apkārtnē.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.