2023.gada beigās, salīdzinot ar 2022.gada beigām, lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazinājums vērojams visām dzīvnieku sugām, izņemot mājputnus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni šobrīd ir vairāk iedzīvotāju, kuriem vispār nav uzkrājuma – ja pērn rudenī tie bija 24% respondentu, tad šobrīd – 26%. Turklāt gandrīz katrs ceturtais pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests izmantot “drošības spilvenu” ikdienas tēriņu segšanai. Vien 18% aptaujāto pēdējā pusgada laikā ir izdevies savu uzkrājumu palielināt, uzrāda “SEB bankas” veiktās aptaujas rezultāti.
Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 7,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 11,9 %, eksportētajai produkcijai – par 3,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 4,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,1 %.
2024.gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2 %, un kopš janvāra tas ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2023. gada februāri, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,8 procentpunktiem.
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tas noteikts ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.
Ja naudas trūkuma dēļ būtu jāizvēlas, par kuriem ikmēneša maksājumiem norēķināties vispirms, 93% no iedzīvotājiem ar mājokļa kredītu šo izvēlētos kā prioritāro maksājumu. Tikai 5% tā būtu otrā prioritāte, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" veiktā iedzīvotāju aptauja.
“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā apkures sezonā. Efektīvi izmantojot energoresursus, pārskatot tarifa aprēķina metodiku, to ir iespējams panākt,” trešdien uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Komisija sēdē sprieda par situāciju siltumapgādes tirgū, tostarp siltumenerģijas tarifiem, informēja Saeimas preses dienestā.
Latvijas un Baltijas valstu ekonomiku šogad gaida galvenokārt labas ziņas – patēriņa cenas būs stabilas un pat nedaudz samazināsies, turpināsies reālo algu pieaugums, mēreni augs arī IKP un uzlabojumi paredzami arī eksporta nozarēs. Lai gan atsevišķi izaicinājumi neļaus atslābt, kopumā Latvijas ekonomika pamazām virzīsies augšup, secināts “Luminor” bankas ekonomikas apskatā.
19.marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes locekļiem sagatavoto Latvijas tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027.gadam, informē Ekonomikas ministrijā.
2.aprīlī tiks uzsākta projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmai “Augšup”, ko īsteno “SEB banka” kopā ar Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Siguldas un Jelgavas novadiem. Pretendēt uz finansiālo atbalstu varēs gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kā informēja bankā, kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 56 000 eiro.
