Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) no 13.februāra līdz 17.martam 2023.gadā veica ikgadējo savu biedru aptauju. Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās 1620 uzņēmumi, tostarp 139 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, informē AHK pārstāvji.
Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to tiek prognozēts, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrijā.
Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.
Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 57,023 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 5,824 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".
Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā un Igaunijā pagājušajā nedēļā pieauga par 61%, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.
Kaut arī Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi ir palikuši pagātnē, tās ietekme jūtama joprojām, būtiski mainoties darba organizēšanai uzņēmumos. Gandrīz pusei (49%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu Covid-19 pēdējā gada laikā ir licis strauji veicināt digitalizāciju, palielinot elektroniski parakstīto dokumentu apjomu, ieviešot to saskaņošanu IT sistēmās un organizējot darbu attālināti, liecina LMT veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja.
Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
2023.gada martā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8 %, un salīdzinājumā ar februāri tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.
Nebanku kreditētāju nozare pēc izsniegto patēriņa kredītu apmēra ir jau gandrīz sasniegusi banku sektora izsniegto patēriņa kredītu apmērus, ceturtdien pētījuma "Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība" prezentācijā sacīja profesors Arnis Sauka.
