Armands Leimanis: Ir patiess prieks un gandarījums, ka tiekam novērtēti ^{Apriņķis.lv}

Novada lepnums – pašdarbības kolektīvi

Pašreizējā amatā, kurā Armands ir kopš šā gada janvāra, viņa darba pienākumos ietilpst sadarbība ar visiem Ropažu novada kultūras centriem – Berģu Kultūras namu, Vangažu Kultūras namu, Ropažu Kultūras centru un, protams, arī "Ulbrokas pērli". "Īsi sakot, manos pienākumos ir pārskatīt visu, kas saistīts ar dziesmu svētku kustību un arī ar 2025. gada skolēnu dziesmu un deju svētkiem, – koru skates, deju skates, dziedāšana, dejošana un tā tālāk –, tā ka darbības un atbildības lauciņš man ir visai plašs, jo novadā darbojas trīspadsmit deju kolektīvi – jauniešu, vidējās paaudzes un senioru –, seši kori, tostarp Garkalnes pagasta kultūras centra "Berģi" jauktais koris "Pa Saulei", jauktais koris "Garkalne", "Ulbrokas pērles" sieviešu koris "Madara", jauktais koris "Ulbroka" un citi kolektīvi. Pievēršoties statistikai – 2023. gada dziesmu un deju svētkos no mūsu novada piedalījās vairāk nekā septiņi simti dalībnieku."

Ļoti būtiska ir savstarpējā sapratne

Neviens kultūras dzīves organizators savā darbā īsti nevar izvairīties no dažādām problēmām un izaicinājumiem. Atbildot uz šo jautājumu, Armands uzsver, ka ir lietas, kuras pat gribēdams neviens nevar ietekmēt: "Piemēram, tā pati nomas maksa, kas ir ekonomiski pamatota, – tajā iekļauti gan ekspluatācijas, gan apsaimniekošanas izdevumi, komunālie maksājumi, nepieciešamais personālsastāvs, piemēram, biļešu kontrolieri, garderobisti, viesmīļi. Bet, ja tu man jautā par vislielāko izaicinājumu… Laikam tā ir spēja būt vienlīdz atsaucīgiem un saprotošiem pret visiem, kas nāk pie mums ar saviem pasākumiem, un sagaidīt to sapratni arī no nomniekiem, kas arī ir dažādi. Ir tādi, kas nāk ar milzīgām ambīcijām, atbrauc, izstaigā telpas un visu nokritizē, un ir tādi, ar kuriem ir viegli vienoties par visiem sadarbības nosacījumiem – viņi izstaigā telpas, un viņiem viss patīk. Protams, ir visādas nianses, taču par visu var vienoties un visas problēmas, tostarp tehniskās, līdz šim esam veiksmīgi atrisinājuši."

Un izrādās, ka praksē nākas saskarties ar vēl vienu visai nopietnu izaicinājumu – kā saka Armands, tie ir pasākumi, kas notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda vai kādu citu finansējumu: "Šādiem pasākumiem parasti var uzlikt minimālu biļešu cenu – teiksim, piecus eiro. Tie ir patiešām kvalitatīvi pasākumi, taču cilvēki uz tiem nenāk biļešu zemās cenas dēļ, jo acīmredzot domā: ja jau biļetes ir tik lētas, tur nekā laba nebūs… Ja biļete maksās, teiksim, divdesmit eiro, tie paši cilvēki atnāks, jo – te kaut kam ir jābūt, ja jau biļetes ir tik dārgas… Nu, tāda ir cilvēku psiholoģija, kuru vajadzētu pārvarēt."

"Beidzot esam uzmirdzējuši!"

Darbojoties savā amatā, Armands Leimanis, neapšaubāmi, lieliski var arī novērtēt to, kādu vietu "Ulbrokas pērle" ieņem Pierīgas un arī Rīgas kultūras dzīvē. "Domāju, ka tā ir ļoti nozīmīga. Mūsu Lielajā zālē ir mazliet mazāk nekā 500 sēdvietu, līdz ar to neatkarīgajiem producentiem, kuri rīko pasākumus, šī vieta šķiet diezgan interesanta – ja, piemēram, ir problēmas savākt pilnu VEF Kultūras pils zāli, tad «Ulbrokas pērle» ir pateicīga vieta, turklāt to iecienījuši gan novada iedzīvotāji, gan rīdzinieki, jo uz šejieni ērti var nokļūt gan ar personīgo, gan sabiedrisko transportu – autobusa pietura ir triju minūšu lēnas pastaigas attālumā."

Armands arī uzsver, ka piedāvājums tiešām ir plašs: šeit var noskatīties gan Valmieras Drāmas teātra, gan Dailes teātra izrādes, kā arī visdažādāko žanru koncertus, tostarp akadēmiskās un džeza mūzikas koncertus. "Tēlaini izsakoties, "Pērle" šobrīd mirdz! Un tas noteikti turpināsies, ja pasākumi šeit notiks arī turpmāk," viņš ar smaidu piebilst.

Taujāts par kultūras centra apmeklētāju statistisko portretu, Armands atbild, ka aptauju, no kurienes ieradušies apmeklētāji – Rīgas vai Pierīgas novadiem –, viņi neesot veikuši. "Protams, ja tas būs, piemēram, Māmiņdienas koncerts, apmeklētāji būs vietējie; ja tas būs valsts svētku koncerts, kurā piedalās mūsu amatiermākslas kolektīvi, – arī šo pasākumu galvenokārt apmeklēs vietējie skatītāji. Ja tā būs teātra izrāde, kas pašā teātrī ir izpārdota, tad gan uz šejieni brauks gan rīdzinieki, gan apkārtējo novadu iedzīvotāji."

Telpas tiek izmantotas racionāli

Armands Leimanis gan atzīst, ka šobrīd kultūras izdzīvošanai un uzturēšanai ar līdzekļiem ir, kā ir, taču atgādina, ka, pateicoties tieši neatkarīgajiem producentiem, kas rīko pasākumus un nomā telpas, kultūras centrs šajos laikos var izdzīvot un arī kaut ko nopelnīt. "Pie mums pasākumi notiek ne tikai nedēļas nogalēs, bet gandrīz katru dienu. Turklāt tie ir ne tikai kultūras pasākumi, bet arī dažādi semināri un konferences, jo to norisēm varam piedāvāt vienlaikus trīs telpas – Lielo zāli, Mazo zāli un Konferenču zāli. Un vēl mūsu telpas ir tikušas izmantotas dažādu TV šovu filmēšanai. Ja kultūras centra telpas tiktu izmantotas, teiksim, tikai amatierkolektīvu mēģinājumiem un koncertiem, kurus finansē pašvaldība, tas būtu nerentabli. Savukārt, pateicoties pasākumu norisei, kultūras centra telpas tiek izmantotas racionāli."

Vissvarīgākais ir kvalitāte

Darbojoties kultūras dzīves organizēšanā jau teju divdesmit gadus (pirms tam Armands bija Limbažu novada Umurgas Kultūras nama direktors, – aut.), viņš spēj novērtēt arī piedāvāto kultūras pasākumu daudzumu. "Producenti sūdzas, ka ir burtiski pasākumu «sprādziens», taču atgādināšu, ka pirms kovida pandēmijas – tātad pirms četriem gadiem – arī bija ļoti daudz pasākumu, vienkārši šis fakts daudziem ir piemirsies. Ja atskatāmies, ko un kā darījām pirms pandēmijas, pašlaik kultūras dzīve, manuprāt, ir atgriezusies tajā līmenī."

Viņš gan uzsver, ka attiecībā uz "Ulbrokas pērli" šādus secinājumus nevar izdarīt tā iemesla dēļ, ka šī kultūras pasākumu norises vieta darbību faktiski uzsāka tieši pandēmijas laikā. "Taču pašlaik pasākumu ir ļoti daudz, producenti aktīvi pie mums vēršas ar saviem piedāvājumiem, piedāvājot konkrētu produktu, un nav noslēpums, ka arī 2025. gada pasākumu kalendārs jau tagad pildās ļoti raiti. Protams, piedāvātos pasākumus stingri izvērtējam, un, jāteic, producenti un pasākumu rīkotāji cenšas strādāt aizvien labāk, vairs nav kā kādreiz, kad daži piedāvājumi, teiksim tā, bija diezgan briesmīgi un no tiem bija jāizvairās. Tagad latiņa, kaut nedaudz, bet tomēr ceļas."

Armands pamanījis vēl kādu interesantu tendenci, proti, esot kolektīvi, kas saviem koncertiem paši izvēlējušies tieši "Ulbrokas pērli", – pagājušā gada decembrī šeit notika grupas "bet bet" Ziemassvētku koncertu sērija, arī leģendārā grupa "Vecās mājas" abus savus atgriešanās koncertus rīkoja tieši šeit. "Acīmredzot koncertu rīkotāji novērtēja gan atrašanās vietu, gan mūsu sniegto servisu, viņiem tas patika, un tas ir lielisks kompliments arī mums," rezumē Armands Leimanis. 

#SIF_MAF2024
Par publikācijas saturu atbild laikraksta “Rīgas Apriņķa Avīze” redakcija.