Par Literatūras gada balvu prozā sacentīsies septiņi rakstnieki; Mūža balvu piešķir tulkotājai Mudītei Treimanei

Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt tulkotājai Mudītei Treimanei. Žūrijas eksperts, rakstnieks Guntis Berelis stāsta: "Mudīte Treimane ir tulkotāja, tulko galvenokārt no zviedru, vēl arī no norvēģu un dāņu valodas. Vairāk nekā 40 darba gados - vairāk nekā 100 iztulkotas grāmatas, nerēķinot Latvijas teātros iestudētās skandināvu autoru lugas, daudzās publikācijas periodikā par skandināvu literatūru un pašas sarakstīto grāmatu "Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi" (2007). Tas ir daudz vai maz? Taču runa nav par skaitļiem - produktīvi tulkotāji nav retums - un pat ne par godalgām, tostarp Karaliskās zviedru akadēmijas prēmiju, Hansa Kristiāna Andersena balvu, divām Starptautiskajām Jāņa Baltvilka balvām un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu. No svara ir kas cits. Mudītei Treimanei piemīt ķēriens pārtapināt svešo "savējā", precīzāk, "mūsējā". Viņas tulkojumi ne tikai sagādā mums vairāk vai mazāk saistošu lasāmvielu un informē par norisēm skandināvu literatūrās, bet būtībā ir iemājojuši latviešu valodā un literatūrā kā "mūsējie". Diez vai iespējams iedomāties Tūves Jansones trollīšu Muminu pasauli vai Astridas Lindgrēnes daudzveidīgo un sarežģīto pasauļu labirintu citādu nekā to latviskojusi Mudīte Treimane - jau vairākas bērnu paaudzes uzaugušas ar viņas versiju par Muminu ģimeni, viņas brāļiem Lauvassirdīm un citiem personāžiem."

Pēc ilgāka pārtraukuma šā gada konkursā bija iespēja pieteikt arī darbus kategorijā "Spilgtākais darbs dramaturģijā", tādējādi uzsverot, ka dramaturģija ir leģitīms, patstāvīgs literatūras veids ar savu poētiku un tekstveides principiem un ir būtiski publicēt dramaturģijas darbus grāmatās, periodiskajos izdevumos un citos medijos, lai nodrošinātu žanra pieejamību un dzīvotspēju. Izskatot pieteiktos darbus, žūrijas komisija lēmusi atsevišķu godalgu šajā kategorijā nepiešķirt. Iemesls šādam lēmumam ir pietiekama pretendentu skaita trūkums t.s. garajam nominantu sarakstam, lai tas kvalitātes ziņā būtu līdzvērtīgs pārējām kategorijām. Kā uzsver LALIGABA žūrijas eksperte Rasa Bugavičute-Pēce: "Žūrijas lēmums nekādā veidā nemazina dramaturģijas žanra nozīmi latviešu literatūras kopainā un nepieciešamību pēc arvien jauniem drāmas tekstiem, tas drīzāk uztverams kā pamudinājums turpināt iesākto, celt kvalitāti un publicēt lugas arī turpmāk."

Savukārt, izskatot pieteikumus kategorijā "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē", ekspertu komisija lēmusi šo nomināciju pārsaukt, piešķirot balvu "Spilgtākajam darbam literatūras pētniecībā". Komisijas priekšsēdētāja, literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa uzsver: "Kategorijas paplašināšana ļāvusi tajā iekļaut spilgtus un nozīmīgus darbus literatūras pētniecībā, kas literatūrzinātnes statusam īsti neatbilst."

Šā gada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, tulkotāja un publiciste Rūta Karma, rakstnieks, tulkotājs, redaktors Vilis Kasims un dzejniece un publiciste Katrīna Rudzīte. LALIGABA nominantu īsais saraksts, kā arī speciālbalvas ieguvējs tiks izziņots 1.aprīlī, vēsta E.Eglāja-Kristsone.

LALIGABA nominantu garajā sarakstā par labāko prozas autordarbu latviešu valodā sacentīsies septiņi rakstnieki - Arvis Vigulis ar "Fermi paradoksu", Dace Rukšāne ar "Lu-lū un eņģelis", Elīna Kokareviča ar "Floru un faunu", Gundega Šmite ar "Koncertu stāstos", Jānis Lejiņš ar "Dieva dusmības bērniem", Juris Rozītis ar "Displaced person" un Svens Kuzmins ar "Brīvībeni".

Kategorijai "Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā" izvirzīts Andras Manfeldes "Dilstošais medus mēness", Anitas Mileikas "Ziņas par gadalaikiem", Edvīna Raupa "Laiks ir jau ievilcies", Elvīras Blomas "Viņam patīk šie dzejoļi", Ineses Zanderes "Stikla burtnīca", Ingas Gailes "Un varbūt ka mēs visi izdzīvosim", Ivara Šteinberga "Ābece", Kristas Annas Belševicas "Manifestācijas" un Liepas Rūces "Zemākās virsotnes".

Savukārt kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" izvirzīts Janas Egles "Bovijs un 12 putnēni", Krišjāņa Zeļģa "Patīk!", Lauras Vinogradovas "Pauls spēlē", Laura Gundara "Nē!!!", Lindas Gabarajevas "Kosmoss ir virs bēniņiem", Līvas Vecvagares "Tik traki jau nav", Marta Pujāta "Kurlikt…tikjauk…šīī-fer" un Sanitas Reinsones "Draugi un kaimiņi".

Garajā sarakstā kategorijā "Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojumu latviešu valodā" nominēts "Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija", ko atdzejojusi Ieva Lapiņa, Danutes Kalinauskaites "Baltie pret melnajiem", ko tulkojusi Dace Meiere, Džona Donna "Cilvēks nav sala", ko atdzejojis Aivars Eipurs, Edvīns Raups, Edvards Kuks, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Gundega Šmite, Raimonds Ķirķis, savukārt tulkojušas Ieva Lešinska un Anna Auziņa.

Tāpat garajā sarakstā iekļauts Emila Ažāra "Mīļumiņš", ko tulkojusi Gita Grīnberga, Fernandu Pesoa "Nemiera grāmata", ko tulkojis Dens Dimiņš, Gaļinas Rimbu "Tu - nākotne", ko atdzejojuši Anna Auziņa, Evelīna Andžāne un Arvis Viguls, Klarisas Lispektores "Dzīvais ūdens", ko tulkojis Raups, Nino Haratišvili "Astotā dzīve (Brilkai)", ko tulkojusi Silvija Brice, Oksanas Zabužko "Planēta Vērmele", ko tulkojusi Māra Poļakova, Olgas Tokarčukas "Stum savu arklu pār mirušo kauliem", ko tulkojusi Ingmāra Balode.

Garajā sarakstā šajā kategorijā iekļauts arī Orhana Pamuka "Mans vārds ir Sarkans", ko tulkojusi Laima Kota, Pētera Sautera "Neliec mani mierā. A love story", ko tulkojusi Maima Grīnberga, Tīnas Hārneskas "Ļaudis, kas sēj sniegā", ko tulkojusi Dace Deniņa, un Žana Ženē "Zagļa dienasgrāmata", ko tulkojis Nairi Baljans.

Kategorijas "Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā" garajā sarakstā iekļauts Ievas Vieses "Laikam", Ingmāra Freimaņa "Sirds un mute", Līvas Martas Rozes "Struktūra", Luīzes Gulbes "Lille meklē laimi", Maijas Priedītes "Maijas Priedītes pirmais dzejoļu krājums", Roberta Vilsona "Muļķu ķērājs", Sintijas Sudmales "Uz manas mēles", Valta Kalniņa "Arnolda bailes un mīlestība" un Zinta Sila "Apvārsnis".

Kategorijā "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" nominēts Daces Bulas "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā", Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu". Nominēta arī Gundega Grīnuma par Ivandes Kaijas dienasgrāmatas sakārtošanu un komentēšanu "Es stāstu visu", Janīnas Kursītes "Kamolkoks", Laimoņa Oša "Ideālists merkantilā pasaulē" un katalogs "Grāmata kā meistardarbs", kā arī Skaidrītes Lasmanes "Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija".

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem publicētajiem darbiem Latvijas rakstniecībā.