Jūrmalā pasniegtas "Gada balvas kultūrā 2024"

Jūrmalniece Agnija Saprovska apzinājusi amatu meistarus un apvienojusi viņus radošā kopienā. Kopš 2023. gada viņa vada biedrību “Jūrmalas amatnīca” un, piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības finansējumu projektu konkursos, ik gadu rīko pasākumus, kas sekmē Jūrmalas un piejūras mantojuma un amatu prasmju saglabāšanu, popularizē pilsētu un tās apkaimes kā amatu prasmju apguves vietu ar bagātu kultūras mantojumu.

Jūrmalas kultūrvēsturisko identitāti popularizējošu norišu vidū ir pērn Jūrmalā notikušais pasākumu cikls, kurā visa gada garumā bija iespēja iepazīties ar senajām tradīcijām un amatu prasmēm. “Jūrmalas amatnīcas” rīkotajos pasākumos tika apgūtas vēlā dzelzs laikmeta tērpu detaļu darināšanas prasmes, klūgu pinumu izgatavošana un celu jostu aušana.

Tika rīkots izzinošu pasākumu cikls ar vēsturiskiem lasījumiem un meistarklasēm, kurā iepazīstināja ar zemeņu audzēšanas vēsturi Jūrmalā. Sadarbībā ar Jūrmalas muzeju, Latvijas dzelzceļu un Jūrmalas teātra jauniešu studiju Mantojuma dienā realizēts apkaimju vēstures izzināšanas pasākums “Piejūras ainava” – vairākās Jūrmalas dzelzceļa stacijās izskanēja vēsturnieku vēstījumi par pilsētai nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām, senāku un jaunāku laiku atmiņu stāsti par seno Jūrmalas piejūras ainavu.

Agnija Saprovska ir arī prasmīga seno un tradicionālo amatu meistare, viņa vada seno amatu – celu jostu un pīteņu – meistarklases un savās zināšanās dalās ar citiem.

Apbalvojums “Par mūža ieguldījumu” šogad piešķirts vēsturniecei Intai Baumanei un folkloras tradīciju kopējai Ārijai Zeltiņai.

Vēsturniece Inta Baumane balvu saņēma par devumu Jūrmalas vēstures pētniecībā. Viņas darbs muzeoloģijas nozarē vairāk nekā četrdesmit gadu garumā ir būtiski sekmējis kultūras un vēstures vērtību saglabāšanu un nozares attīstību. Savukārt Ārija Zeltiņa jau 25 gadus vada tradīciju kopu “Skance” un sieviešu vokālo ansambli “Kaija” Kauguru Kultūras namā, viņa ir arī VEF Kultūras pils sieviešu kora “Daugavas vanadzes” vadītāja.

Nominācijā “Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs” komisija lēma piešķirt divas balvas – Gunai Kalnačai un Baibai Zvaigznei. Jūrmalas muzeja Mākslas un izstāžu nodaļas vadītājai Gunai Kalnačai balva piešķirta par mākslinieka Valda Buša simtgadei veltītu pasākumu veidošanu. Bet Jūrmalas Centrālās bibliotēkas projektu un sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Zvaigzne apbalvojumu saņēma par daudzveidīgu kultūras pasākumu rīkošanu Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs.

Nominācijā “Par izcilu valsts un starptautiska mēroga kultūras notikumu veidošanu Jūrmalā” piešķirtas divas balvas – kordiriģentam Mārtiņam Ozoliņam un kultūras darbiniecei Dacei Umbraško.

Kordiriģents Mārtiņš Ozoliņš balvu saņēma par 42. Starptautiskā Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa fināla koncertu Jūrmalā. Dace Umbraško apbalvota par starptautiskā jauniešu teātru festivāla – radošās laboratorijas “Rainis un Aspazija Tev!” – rīkošanu Jūrmalā.

“Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos” apbalvojumu saņēma Jūrmalas Mākslas skolas 3. kursa audzēkne Valērija Šamšura. Savukārt “Skatītāju simpātiju balvu” par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā ieguva vasaras saulstāvju svētki Jūrmalā.

Jūrmalas “Gada balvai kultūrā 2024” kopumā saņemti 30 pieteikumi dažādās nominācijās. Par spilgtāko pasākumu “Skatītāju simpātiju balvai” saņemti 580 balsojumi, kuros minēti 43 pagājušajā gadā Jūrmalā notikuši pasākumi.