Pētījums: Kultūras patēriņš pieaug, bet pirmspandēmijas rādītājus nesasniedz

Kā informēja KM, kopš 2022.gada, kad veikts iepriekšējais pētījums, kultūras patēriņa rādītājs pieaudzis par 11%, un pērn Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 75 gadiem vidū sasniedzis 77% atzīmi.

Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju iesaiste tiešsaistes aktivitātēs pēdējo četru gadu laikā ir mazinājusies. Pētījuma veicēji pieļauj, ka to var saistīt ar pēcpandēmijas ieradumu maiņu, kad iedzīvotāji no tiešsaistes aktivitātēm pārorientējās atpakaļ uz klātienes pasākumiem un aktivitātēm.

Pērnā gada rādītāji daudzām aktivitātēm ir aptuveni 2018.gada līmenī. Piemēram, mūziku tiešsaistē pērn klausījušies 39% iedzīvotāju, kamēr laikā no 2020.-2022.gada - 54%, bet 2018.gadā - 32%.

Savukārt Latvijas filmas tiešsaistē 2024.gadā skatījušies 19%, 2020.-2022.gadu periodā - 45% līdz 48%, bet 2018.gadā -16%.

Pagājušajā gadā e-grāmatas lasījuši 10%, bet 2020.-2022.gadu periodā to darījuši 17% līdz 19% iedzīvotāju. Savukārt 2018.gadā - 7%.

Pēc šiem rezultātiem secināts, ka pandēmijas laika radītajam digitālo produktu pieprasījumam nesaglabājas ilgtermiņa pieprasījums.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka kultūras patēriņu Latvijā raksturo vietējā kultūras piedāvājuma izmantošana, finansiāli pieejamāku pasākumu un aktivitāšu pieprasījums, izteikts pieprasījums pēc izklaidējoša un arī izglītojoša satura.

Populārākās kultūras aktivitātes, kurās piedalījušies Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā, ir pagasta, pilsētas vai novada svētki, kuros piedalījušies 50% iedzīvotāju. Savukārt populārās mūzikas koncertus apmeklējuši 34% iedzīvotāju. Tiem popularitātes ziņā seko kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana - šādā aktivitātē iesaistījušies 33% iedzīvotāju. Drukāto grāmatu lasīšanai priekšroku dod 33%, bet 32% izvēlas apmeklēt kultūras pasākumus vietējā kultūras centrā.

Vienlaikus pētījuma dati liecina, ka aptuveni katrs ceturtais iedzīvotājs ir apmeklējis kino, muzejus un teātri, bet katrs piektais - izklaides vai atrakciju parkus un bibliotēkas. Citu aktivitāšu apmeklējums nepārsniedz piektdaļu no iedzīvotājiem.

Līdztekus pērn pieaugusi kultūras pasākumu un aktivitāšu apmeklēšanas mobilitāte. Pētījums apliecina, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki kultūras pasākumu apmeklēšanā arī ārpus savas dzīves vietas.

Savā pilsētā vai pagastā pasākumus ir apmeklējuši kopumā 72% iedzīvotāju, kas ir pieaugums par 11% kopš 2022.gada. Savā reģionā pasākumus apmeklējuši 35%, kas ir par 9% vairāk. Citā reģionā pasākumus apmeklējuši 27%, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Nedaudz pieaudzis arī to īpatsvars, kas pasākumus ir apmeklējuši Lietuvā vai Igaunijā, kā arī citās valstīs. Abos rādītājos tie ir 8% iedzīvotāju.

Tāpat pētījums rāda, ka pērn puse iedzīvotāju ir bijuši iesaistīti kādās aktivitātēs paši personīgi. No viņiem 8% ir iesaistīti amatiermākslā un 18% - citās kultūras aktivitātēs. Vēl 44% ir piedalījušies kādās sabiedriskās, pilsoniskās, tālākizglītības vai sporta aktivitātēs.

Salīdzinoši vairāk jeb 6% iedzīvotāju ir iesaistīti amatniecībā, kā arī multimediju (foto, video) darbībā - ar to arī nodarbojas 6% iedzīvotāju.

Noskaidrots, ka korī dzied 4% iedzīvotāju, un tikpat daudzi veic radošu darbu ar datoru vai nodarbojas ar vizuālo mākslu. Savukārt cita veida aktivitātēs biežākās ir naudas ziedošana labdarībai, ar ko nodarbojas 25%, tālākizglītība, kurā piedalās 16% iedzīvotāju, kā arī sporta aktivitātes - ar tām nodarbojas 14%.

43,1% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kultūras un mākslas pieredze ļauj justies piederīgiem citiem cilvēkiem Latvijā.

Kultūras un mākslas pieredzes spēju stiprināt piederības sajūtu apstiprina 54,6% latviešu. No tiem 54% iedzīvotāju ienākumi ir virs 800 eiro mēnesī, 53,9% ir cilvēki ar augstāko izglītību. Tāpat 51,5% ir vadītāji vai uzņēmēji, 51,3% ir publiskajā sektorā nodarbinātie, tostarp 47,2% - jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Šim apgalvojumam piekrīt 46% sieviešu.

Savukārt kultūras un mākslas pieredzes ietekmi uz piederības sajūtas stiprināšanu nesaskata 25,3% cittautieši, 37% pilsētu, jo īpaši Rīgas iedzīvotāji, un cilvēki, kas dzīvo vieni un ir ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītību.

Runājot par kultūras patēriņa un līdzdalības nozīmi sabiedrības saliedētībā, 73% iedzīvotāju uzskata, ka kultūras un mākslas notikumiem ir liels sabiedrību saliedējošs spēks. Šie priekšstati ir izteikti atšķirīgi latviešu un krievu tautības respondentu grupās.

Kultūras un mākslas notikumu saliedējošos spēku atzīst 79% latviešu un 59% krievu tautības respondentu.

Vienlaikus sabiedrības vairākums jeb 77% piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas valsts mākslinieku gūtie panākumi ārpus Latvijas vairo lepnumu par valsti.

Pētījumu "Kultūras aktivitātes barometrs 2024" KM uzdevumā veikusi Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS".