"Rītā ar literatūrzinātnieku" Eva Eglāja-Kristsone stāstīs par skolotājām sievietēm 20.gadsimta sākumā

“Sieviešu darbs vai dabiskais talants?” – šis jautājums 20. gadsimta sākumā aktualizēja būtisku sabiedrisko diskusiju par sievietes profesionālo identitāti un lomu izglītībā un audzināšanas darbā. Skolotājas profesija kļuva par vienu no pirmajām intelektuālā darba iespējām, kurās sievietes ieguva plašāku sabiedrisku atzīšanu. Presē šajā laikā ienāk jēdziens “skolotāja-sieviete”, kas atspoguļo gan lēno dzimumu lomu maiņu profesionālajā vidē, gan sabiedrības mēģinājumu no jauna nosaukt un saprast šo jauno sievietes pozīciju – vairs ne tikai mājās un ģimenē, bet arī klasē, sabiedriskajā telpā un garīgajā darbā.

Sieviešu izglītības uzplaukums 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā izpaudās arī jaunu meiteņu ģimnāziju dibināšanā gan Rīgā, gan ārpus tās. Rīgā darbojās ietekmīgas izglītības iestādes, piemēram, Natālijas Draudziņas, Annas Rūmanes-Ķēniņas, Voldemāra Maldoņa, Viļa Olava vadītās skolas. Taču līdztekus tām arvien nozīmīgāku lomu ieguva arī reģionālās iniciatīvas, piemēram, Kristīnes Apkalnes ģimnāzija Cēsīs, kas apliecina, ka sieviešu izglītības attīstība norisinājās visā Latvijas teritorijā. Skolotāju darbs nereti bija starta punkts radošai un sabiedriskai karjerai. Par skolotājām strādāja daudzas vēlāk literatūrā, mākslā, zinātnē un sabiedriskajā darbībā pazīstamas sievietes, piemēram, Paula Līcīte, Frīda Olava, Marija Eglīte, Paula Jēgere-Freimane, Angelika Gailīte, Marija Zaļkalne, Marta Grimma un daudzas citas. Likumsakarīgi, ka sieviešu vēsturei veltītajā resursā "Womage.lv" sadaļā “Nodarbes” profesija “skolotāja” izceļas kā visbiežāk sastopamā sieviešu biogrāfijās, apliecinot šīs nodarbes dominanci un nozīmību sieviešu profesionālajā vēsturē. 

Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, Latvijas un latviešu literatūrai veltītā digitālā resursa "Literatura.lv" vadītāja un cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” satura veidotāja, norāda cikla organizatori.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025.gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.