"Barojam savus māksliniekus, nevis mākslīgo intelektu!" Apriņķis.lv
- Autors: Viktorija Slavinska-Kostigova
Viena no mākslīgā intelekta radītajām ilustrācijām Dainas Ozoliņas grāmatā “Vilkaču meža gids”. Foto – facebook.com
Spraiga domu apmaiņa izvērtusies starp mākslas lietpratējiem un grāmatu lasītājiem, viedokļu apmaiņas centrā noliekot kādu latviešu autores sarakstīto grāmatu jauniešiem, kuru papildina spilgtas ilustrācijas. Tieši tās raisījušas vairākus jautājumus Ogres Centrālās bibliotēkas pārstāvei Aijai Bremšmitei.
Apgāda “Zvaigzne ABC” izdotā Dainas Ozoliņas grāmata “Vilkaču meža gids” bagātīgi ilustrēta ar mākslīgā intelekta radītiem spilgtiem attēliem, un Aija Bremšmite atklāj, ka viņu uztrauc arvien biežāka mākslīgā intelekta radīto ilustrāciju izmantošana bērnu oriģinālliteratūrā, tādēļ viņa rosina diskutēt par iemesliem un arī iespējamajām sekām.
Apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka atbildi parādā nepaliek un turpat sociālajā medijā “Facebook” norāda, ka “Zvaigzne ABC” bija pirmā izdevniecība Latvijā, kas izdeva e-grāmatu un arī mākslīgā intelekta ilustrētu grāmatu. Toreiz tā bija Baibas Zīles “Lilī un burvju kaķis Bubass”. “Mums visiem tas ir interesanti, un abu rakstnieču aizrautīgās spēles rezultāts bērniem patīk,” – tā izdevēja.
“Es parakstos par dzīvu mākslu!”
“Kāpēc bērnu oriģinālliteratūrā arvien biežāk parādās ilustrācijas, kas radītas ar mākslīgā intelekta programmām?” jautā Aija Bremšmite. Vai iemesli meklējami ekonomiskos apsvērumos vai stilīguma meklējumos? Bet varbūt tie ir centieni rotaļāties ar visu, ko piedāvā mākslīgais intelekts, vai nevērība pret bērnu literatūru?
“Mākslīgā intelekta izmantošana bērnu grāmatās ir pamanāma, tomēr nenotiek tik masveidīgi, lai tas liecinātu par ekonomisku izdevīgumu. Turklāt šobrīd mākslīgā intelekta radītas ilustrācijas izmanto izdevniecība, ko objektīvi varam saukt par turīgāko Latvijā. Interesants paradokss – mākslīgā intelekta radītā ilustrācija diemžēl rada lētuma sajūtu, kas arī psiholoģiski pazemina teksta vērtību, lai cik aizraujošs un interesants tas būtu,” pauž diskusijas rosinātāja.
Viņa apzinās, ka liela daļa no mums jau šobrīd nespēj iedomāties dzīvi un darbu bez mākslīgā intelekta. Tomēr tas esot paradoksāli: “Mēs paniski baidāmies, ka mākslīgais intelekts atņems mums darbu, bet tajā pašā laikā to turpinām barot un audzēt arvien gudrāku un spējīgāku. Lūdzu, barojam mūsu māksliniekus, nevis mākslīgo intelektu!”
Aija Bremšmite norāda, ka Latvijā ir desmitiem un vairāk fantastisku, starptautiski un lokāli atzītu un apbalvotu ilustratoru un ka Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā studē gudri un asredzīgi topošie mākslinieki. “Ar šo mazo raksta galu es visvairāk gribēju pateikt, ka ļoti cienu un atbalstu viņu darbu un redzu tajā lielu spēku un vērtību arī bērnu lasītprieka veicināšanā. Es parakstos par dzīvu mākslu!”
Mākslinieki nav apdraudēti
Sociālajā medijā “Facebook” aizsāktajā diskusijā apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka atbild, ka noteikti nav apdraudēti mākslinieki, kas tiek piesaistīti. “Te ir nomierinoša tabuliņa, kas rāda, kā katru gadu pieaug apgāda “Zvaigzne ABC” izmaksātās autoratlīdzības māksliniekiem un rakstniekiem. Pagājušajā gadā tie bija 1,16 miljoni eiro, šogad būs vēl vairāk. Un vēl jau ir arī algas, ko saņem štatā strādājošie grāmatu dizaineri un literārie redaktori.”
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras pasniedzēja Rūta Briede neslēpj, ka viņas attieksme pret mākslīgo intelektu šobrīd ir visai vieglprātīga, jo savā darbā ierauga aspektus dzīvē un ilustrācijā, kuros radošs cilvēks ir neaizvietojams. Viņa ir pārliecināta, ka līdz šim mākslīgais intelekts mākslinieciskā ziņā nav pārspējis topošos un ļoti talantīgos jaunos Latvijas ilustratorus, turklāt viņi māk to dancināt pēc savas gribas. Viņasprāt, ir jāņem vērā mākslīgā intelekta priekšrocība – ātrums, kādā tas spēj ģenerēt attēlu. “Mākslinieki, pat visātrākie, nevar pārspēt mākslīgo intelektu zibenīgumā. Bet nu visos citos aspektos gan. Mums nav jāsacenšas ar mākslīgo intelektu, bet jāturpina būt neaizvietojamiem tur, kur mēs tādi esam.”
Tēma kļūst arvien aktuālāka
Aijas Bremšmites rosinātajā diskusijā iesaistījušies vairāk par 70 komentētājiem. Ir, kas “parakstās zem katra viņas rakstītā vārda” un norāda, ka šādas mākslīgā intelekta ilustrācijas ir “diezgan atbaidoši. Tikpat labi gleznu var bāzt plastmasas rāmī. Vai restorānā ēdienu pasniegt uz plastmasas šķīvja.” Savukārt Elīna Brasliņa, kas pati ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, atsaucas uz kādu rakstu, kurā Prinstonas Universitātes zinātnes un tehnoloģiju vēstures pasniedzējs studentus aicinājis sarunāties ar čatbotu, lai labāk ieraudzītu savu cilvēcību mašīnas spogulī. “Varbūt ar mākslīgā intelekta attēliem mēs kādā brīdī arī iemācīsimies to darīt, taču neesmu vēl redzējusi pārliecinošu piemēru,” – tā Elīna Brasliņa.
Arī Dina Mīliga, kura savulaik studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, savā komentārā raksta: “Mākslīgais intelekts dod iespēju grāmatas autoram vienlaikus būt arī ilustrāciju autoram! Tā ir autora vārdu meistarība, kas rada šīs ilustrācijas. Manuprāt, diezgan kulminējoša sajūta – pašiem radīt ilustrācijas bez vizuālās izglītības.” Viņa ir pārliecināta, ka mākslinieku talants attiecībās ar mākslīgo intelektu noteikti dominē.
Vairāki šīs diskusijas dalībnieki pateicas Aijai Bremšmitei par rosināto diskusiju, jo tēma kļūst arvien aktuālāka. Tā, piemēram, Māris Šteinbergs raksta, ka, apskatot grāmatu, viņš pamanījis tās cenu – 15,98 eiro –, tādu pašu kā jebkurai citai attiecīgā izdevēja oriģinālliteratūras grāmatai. Viņaprāt, tas nozīmē, ka problēma nav pieejamībā, bet gan vēlēšanās ietaupīt uz radošo cilvēku – šoreiz uz mākslinieku – rēķina.
Viņš atzīst, ka tituls “pirmā mākslīgā intelekta ilustrētā grāmata” izklausās iespaidīgi, taču aiz tā slēpjas arī lēmums neiesaistīt nevienu no talantīgajiem latviešu bērnu grāmatu ilustratoriem, kuri spēj iedvest dvēseli katrā līnijā un radīt pasaules, kurās bērni vēlas dzīvot. Noslēgumā Šteinbergs atklāj, ka viņa mājās plaukti ir pilni ar mākslinieku darbiem un tie tur arī paliks, jo viņš augstu vērtē lielos un mazos māksliniekus.
Arī Meldra Gailāne atzīst, ka grāmata ir aizraujoša un rosina iztēli, taču ilustrācijas viņai šķitušas neveiksmīgas: “Grāmata pati par sevi ir brīnišķīga. Aizraujošs stāsts, kas rosina iztēli un vēlmi meklēt vairāk. Bet! Ilustrācijas... nav tas foršākais variants. Diemžēl.”
Tikmēr apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja vērš uzmanību uz autores stāstu, kas esot unikāls un aizraujošs. “Daina Ozoliņa ar savu skolotājas pieredzi saprot pusaudžus, māk stāstīt tā, ka elpa aizraujas. Mans bērna prāts un mazmeitas arī ir sajūsmā. Un man acu priekšā ir rakstniece, kas līdzās burtiem pati aizrautīgi bur ekrānā dažādas latviešu mistiskās būtnes,” – tā Vija Kilbloka.