Einhorna lasījumos varēs ielūkoties kultūrvēsturiski vērtīgajā Turaidas muzejrezervāta grāmatu kolekcijā

Einhorna lasījumus muzejrezervāts organizē kopā ar Profesora Roberta Feldmaņa fondu, kā arī Lutera Akadēmiju, kas pašlaik gatavo publicēšanai Paula Einhorna darbu "Historica Lettica" (Tartu, 1649) tulkojumu latviešu valodā.

Pasākumā uzrunu teiks Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Dagnija Baltiņa, savukārt ar ziņojumiem dalīsies Lutera Akadēmijas, Jūrmalas muzeja, Profesora Roberta Feldmaņa fonda, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Universitātes un Turaidas muzejrezervāta pārstāvji. Būs arī iespēja iepazīties ar unikālo krājuma priekšmetu - seniespiedumu - saglabāšanas apstākļiem Turaidas muzejrezervāta krājumā. Izzinošu ekskursiju Turaidas muzejrezervāta krājumā vadīs Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Aija Dzene.

Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Turaidā tiek atvērta izstāde "Grāmatniecības pērles Turaidas muzejrezervātā", kur varēs iepazīt izcilākās un senākās retās grāmatas no muzejrezervāta krājuma, kas izdotas laika posmā no 1593. līdz 1821.gadam. Goda vietā būs Paula Einhorna darbi, un izstādi bagātināsunikāli retumi no mantojuma institūcijām Latvijā, kas nodrošina ļoti reto Einhorna publikāciju saglabāšanu - Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēkas.

Turaidas muzejrezervāta krājumā tiek uzglabāti divi ļoti reti Paula Einhorna 1627. un 1636.gadā Rīgā iespiesti darbi - "Wiederlegunge Der Abgötterey vnd nichtigen.." un "Reformatio Gentis Letticae in Ducatu Curlandiae..". Līdz šim šie darbi nav tulkoti latviešu valodā, lai arī to saturs ir daļēji iekļauts mūsu kultūrvēstures, folkloristikas, kā arī reformācijas un baznīcas attīstības vēsturē, stāsta muzejrezervāta pārstāvji.

Pauls Einhorns (?-1655) ieguva labu teoloģisko izglītību, pārzināja klasiskās valodas. No 1611. līdz 1615.gadam viņš izglītojās Vācijā, tika imatrikulēts Rostokas universitātē. Bija mācītājs, bet no 1636.gada - Kurzemes superintendants. Grāmata par elkdievību ("Wiederlegunge Der Abgötterey..") ir veltīta visiem kristiešiem kā populārs darbs, kur autors īsi apraksta māņticības - par laimīgajām dienām, pareģu putniem, lietuvēnu, vilkačiem, veļiem, velnu, mēnessērdzīgajiem -, kā arī plaši kritizē tās no luterticības viedokļa.

Teoloģiski akadēmiskā stilā rakstītā "Reformatio gentis.." ir rokasgrāmata jaunajiem vācu mācītājiem un ietver paša autora novēroto un negatīvi vērtēto - ziedojumus mēra laikā, ziedojumus vilkiem, bluķa vakaru, pūķa kultu, veļu mielastu jeb zemlikas. Grāmatas beidzas ar instrukciju, kā vislabāk veikt pārklaušināšanu savās draudzēs, kā arī apraksta sarežģītākos gadījumus mācītāja praksē.

Publicēto darbu saturs saistīts ar Einhorna darbu mācītāja un superintendanta amatā, kura laikā viņš labi apguva latviešu valodu un iepazina tautas paražas. Lasot un analizējot Einhorna darbus, jāņem vērā viņa stingri luteriskā pārliecība un pilnīga netolerance pret citām reliģijām, arī vēsturiskajām - grieķu, romiešu, ēģiptiešu, persiešu -, ar kurām viņš salīdzina latviešu ticējumus. Autors nav bijis pazīstams ar vēsturiskajiem darbiem un hronikām par Livoniju, tādēļ viņa spriedumi un uzskaitītie laikabiedru secinājumi šajā jomā ir kuriozi, bet mazvērtīgi, norāda muzejrezervāta pārstāvji.