Pierīgas bibliotēkas attīstās līdzi laikam ^{Apriņķis.lv}

Šajā rakstā aplūkosim situāciju vairākās Pierīgas bibliotēkās, lai rastu objektīvu priekšstatu, kā patlaban darbojas šīs iestādes un ko tās piedāvā saviem apmeklētājiem.

Modernais grāmatu skapis – bibliomāts

Katra no mūsu aptaujātajām bibliotēkām ir unikāla un atšķiras pēc vairākiem kritērijiem – atrašanās vietas, pieejamo grāmatu apjoma, savu lasītāju loka, darbības niansēm un daudziem citiem akcentiem. Taču tās visas vieno centieni sniegt saviem klientiem tādus pakalpojumus, kādus viņi šobrīd vēlas. Tie nereti ir saistīti ar digitālajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas palīdz nodrošināt cilvēkiem plašāku un ērtāku pieeju grāmatām.

Viens no šādiem jaunievedumiem ir grāmatu skapis jeb bibliomāts, kuru izmanto attālinātai grāmatu pasūtīšanai un saņemšanai lasītājam ērtā laikā. Šādus risinājumus ievieš arvien vairāk bibliotēku visā Latvijā. Kopš šā gada maija tādu ieviesusi arī Mazcenas bibliotēka – viena no četrām Mārupes novada bibliotēkas filiālēm, kas atrodas Jaunmārupē.

Kā stāsta Mazcenas bibliotēkas vadītāja Inta Šalme, bibliotēkā kopumā ir reģistrējušies 2900 lasītāju, un to skaits aizvien pieaug. Vairāk nekā puse lasītāju ir aktīvi, proti, regulāri lasa dažādas grāmatas. Lai atvieglotu cilvēkiem grāmatu saņemšanu, arī izlemts uzstādīt bibliomātu.

“Mūsdienās bibliotēkas ir ļoti modernizējušās un digitalizējušās,” saka Mazcenas bibliotēkas vadītāja. “Bibliomāts mums ļoti atvieglo darbu. Šīs iekārtas izmantošana nozīmē, ka cilvēki var saņemt pakalpojumus neierobežotā laikā. Bibliomāts darbojas līdzīgi jau plaši izplatītajiem pakomātiem, kurus izmanto dažādu paciņu nosūtīšanai un saņemšanai. Lasītāji elektroniski pasūta vēlamās grāmatas, mēs sameklējam tās un ievietojam automātā, lai viņi var tās izņemt jebkurā sev vēlamā laikā. Izlasītās grāmatas viņi tikpat vienkārši var arī nodot, ievietojot šajā bibliomātā. Cilvēki ir ļoti novērtējuši šo pakalpojumu un aktīvi to izmanto. Tāds pats aparāts ir uzstādīts arī Mārupes novada bibliotēkas centrālajā filiālē Piņķos.”

Arī Ādažu bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece atzīst, ka cenšas pastāvīgi uzlabot sniegto pakalpojumu klāstu un modernizēties, lai piesaistītu lasītājus. Bibliomāta uzstādīšana ir viens no šādiem pasākumiem, un Mirdza Dzirniece uzskata, ka tas ir bijis pareizs solis: “Mūsu bibliotēkā ir ievērojams reģistrēto lasītāju skaits – apmēram četri tūkstoši. Šāds rādītājs ir viens no lielākajiem visā Pierīgā. Tikai šogad vien pārreģistrēti 1854 cilvēki. Ļoti daudzi lasītāji jau paspējuši novērtēt bibliomāta sniegtās priekšrocības un aktīvi to izmanto, citi savukārt dod priekšroku publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” sniegtajām iespējām lasīt digitālās grāmatas. Svarīgi arī tas, ka visi šie pakalpojumi ir bez maksas.”

Kā atklāja Ropažu bibliotēkas vadītāja Dace Smukša, bibliomāts ir uzstādīts arī šajā bibliotēkā, un daļa klientu to labprāt izmanto. Citi tomēr izvēlas saņemt grāmatas klātienē, jo viņiem svarīgs ir arī kontakts ar bibliotekāru un citiem cilvēkiem. Savukārt Olaines bibliotēkas vadītāja Anastasija Kargapoļceva atzina, ka patlaban notiek sarunas par līguma slēgšanu un bibliomāta iegādi. To paredzēts uzstādīt šogad, tā ka drīz šāds moderns risinājums būs pieejams arī Olainē.

Jaunas iespējas senioriem

Bibliotēkas tradicionāli ir bijušas vietas, uz kurām labprāt dodas vecāka gadagājuma cilvēki – gan lai atrastu sev tīkamas grāmatas, gan arī lai satiktos ar vienaudžiem un kopīgi pārrunātu aktuālākos jaunumus. Mūsdienās daudzi seniori apmeklē bibliotēkas, lai tiktu pie datora. Viņiem tur nereti tiek piedāvāts arī apgūt vai uzlabot savas digitālo tehnoloģiju prasmes.

Kā atzīst Dace Smukša, Ropažu bibliotēkā seniori ir astoņi deviņi procenti no kopējā aktīvo lietotāju skaita. Tas it kā nav daudz, taču esošie ir pietiekami redzami, un daļa no viņiem ir zinoši arī tehnoloģiju jomā.

“Es domāju, vairums senioru ir visnotaļ labi adaptējušies situācijai un izmanto vismaz daļu moderno digitālo rīku,” teic Dace Smukša. “Protams, ir arī tādi, kuriem varbūt ir grūtāk jaunās tehnoloģijas pieņemt. Bet esmu novērojusi, ka ir kundzes tuvu deviņdesmit gadiem, kuras ļoti labi māk izmantot datoru, veic arī dažādus maksājumus. Brīžiem varbūt kādam vajag kaut ko tīri tehniski palīdzēt, bet kopumā man šķiet, ka seniori ir gana elastīgi un pielāgojušies mūsdienu prasībām. To apliecina arī veidi, kā viņi iegūst informāciju. Piemēram, mūsu Lasītāju klubā ir pārstāvēti visdažādāko vecumu cilvēki, tostarp seniori. Viņiem nav problēmu pieslēgties mūsu saziņai vatsapā vai feisbukā aplūkot gaidāmo pasākumu sarakstu. Ir vesela grupa senioru, kas šeit darbojas jau diezgan ilgi.”

Arī Ādažu bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece norāda uz sadarbību ar vecākās paaudzes cilvēkiem: “Kad seniori ierodas, cenšamies viņus lolot un sniegt visu nepieciešamo palīdzību. Principā vairākums mūsu veco ļaužu ir gana labi izglītoti moderno tehnoloģiju jomā, bet dažkārt kādam tomēr vajag papildu palīdzību – piemēram, darbā ar datoru, dažādu pasūtījumu noformēšanu, dokumentu izdrukāšanu. Tāpat sadarbojamies ar Juglā bāzēto Latvijas Neredzīgo biedrību – piedāvājam dažādas audiogrāmatas, arī izdevumus vieglajā valodā vai ar palielinātu druku.”

Līdzīgi sadarbību ar vecākās paaudzes lasītājiem apraksta arī Olaines bibliotēkas vadītāja Anastasija Kargapoļceva: “Seniori ir ievērojama mūsu bibliotēkas apmeklētāju daļa. Daudzi no viņiem, līdzīgi kā citi apmeklētāji, izmanto dažādas digitālās tehnoloģijas. Citiem, kuriem šajā jomā tomēr ir zināmas problēmas, mūsu darbinieki palīdz, piemēram, apmaksāt rēķinus, kā arī novērst neskaidrības darbā ar datoru – izskaidro, parāda un apmāca, kā rīkoties. Savukārt sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku mēs piedāvājam pielāgoto literatūru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.”

Mazcenas bibliotēkā ir izveidots dienas centrs, kur vajadzības gadījumā tiek sniegta apmācība darbā ar datoru. “Mēs savu iespēju robežās palīdzam senioriem ar dažādiem darbiņiem, kas nu kuram vajadzīgs, piemēram, nokopēt vai izdrukāt dokumentus, nosūtīt e-pastu,” stāsta Mazcenas bibliotēkas vadītāja Inta Šalme. “Labprāt nākam pretī ikvienam, kuram ir nepieciešams kāds atbalsts. Taču kopumā seniori mums ir ļoti gudri un labi informēti par jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām, un bieži vien nekāda palīdzība no malas viņiem nemaz nav vajadzīga.”

Grāmatu pieejamību uzlabo jauni risinājumi

Dažādās bibliotēkās atkarībā no telpu lieluma, lasītāju prioritātēm un citiem faktoriem ir atšķirīgs uzkrāto grāmatu skaits un piedāvājums. Tomēr skaidrs, ka nevienā bibliotēkā nevar būt visi pieejamie izdevumi. Mūsdienās plašākas iespējas iegūt kāroto grāmatu lasītājiem nodrošina bibliotēku savstarpējā sadarbība un starpbibliotēku abonementa sniegtais piedāvājums.

“Ādažu bibliotēkā ir diezgan labi nokomplektēts grāmatu kopums, lai varētu apmierināt lasītāju intereses visdažādākajās jomās,” saka bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece. “Pie mums ir pieejams plašs mūsdienu daiļliteratūras klāsts, un budžeta iespēju robežās mēs regulāri iepērkam jaunākos izdevumus, papildinot savu krājumu. Ja vajadzīgās grāmatas tomēr nav, sadarbojamies ar kaimiņu bibliotēkām novada robežās vai izmantojam Nacionālās bibliotēkas piedāvāto starpbibliotēku abonementu. Mēs cenšamies, lai ikviens lasītājs no bibliotēkas aizietu apmierināts un vēlētos atgriezties vēlreiz. Piemēram, ja mums prasītās grāmatas nav, bet tā ir netālajā Carnikavas bibliotēkā, un cilvēkam nav problēmu aizbraukt uz turieni, mēs iesakām viņam doties uz Carnikavu. Ja viņam ir problemātiski nokļūt vajadzīgajā vietā, tad mēs paši sagādājam vajadzīgo grāmatu.”

Arī Olaines bibliotēkā situācijās, kad konkrēta grāmata nav pieejama, tiek izmantots starpbibliotēku abonements. “Es gan gribētu teikt, ka mūsu grāmatu krājums ir diezgan labi nokomplektēts,” saka Anastasija Kargapoļceva. “No mūsu bibliotēkas tiek pasūtītas grāmatas gan tepat, Olaines novadā, gan visā Pierīgas reģionā. Es uzskatu, ka šāds fakts labi raksturo mūsu bibliotēkas kapacitāti. Vienīgais sāpīgais jautājums mums ir ierobežotās telpas, bet viss pārējais ir nodrošināts ļoti labā līmenī, ieskaitot tehnisko pusi. Savukārt bibliotēkas grāmatu sortimenta papildināšanai pašvaldība vienmēr ir piešķīrusi gana pietiekamu finansējumu.”

Par finanšu trūkumu bibliotēkas krājumu papildināšanai nesūdzas arī Mazcenas bibliotēkas vadītāja. “Mēs ļoti operatīvi iepērkam jaunās grāmatas,” atzīst Inta Šalme. “Visās bibliotēkās arī darbojas elektroniskā sistēma “Alise”, ar kuras starpniecību mēs varam komunicēt ar citām Pierīgas bibliotēkām un noskaidrot, kurā no tuvākajām bibliotēkām klienta prasītā grāmata ir pieejama. Ja mēs redzam, ka, teiksim, Piņķos tā ir uz vietas, atkarībā no konkrētās situācijas cilvēkam iesakām aizbraukt uz turieni vai arī paši pasūtām šo grāmatu ar starpbibliotēku abonementa palīdzību. Tādā gadījumā kolēģi atved mums prasīto pēc dažām stundām vai nākamajā dienā.

Pateicoties šai sistēmai, mēs redzam visu Pierīgas bibliotēku piedāvājumu, tāpēc varam ātri un ērti vajadzīgo grāmatu sameklēt. Īpaši noderīga šī iespēja ir vasarā, kad bērniem ir jāizlasa skolotāju ieteiktā literatūra un pieprasījums ir ļoti liels. Tad mēs savstarpēji kooperējamies ar citām bibliotēkām un operatīvi pārsūtam vajadzīgo literatūru no vienas vietas uz otru. Cilvēki ir priecīgi un apmierināti.”

Līdzīgu viedokli pauž arī Ropažu bibliotēkas vadītāja Dace Smukša: “Mūsu bibliotēkā varētu būt aptuveni septiņpadsmit tūkstoši grāmatu. Protams, ne visas no tām vienmēr ir pieejamas. Jaunākās mēs ļoti cenšamies iegādāties, un lielākā daļa ir mūsu krājumā. Vajadzības gadījumā izmantojam starpbibliotēku abonementa pakalpojumu, pasūtot grāmatas no kādas citas bibliotēkas. Situācijas, kad nekādi neizdodas nodrošināt prasīto, īstenībā gadās ļoti reti.

Runājot par pieprasījumu, lielāko īpatsvaru sastāda jaunākie izdevumi, daudz tiek pasūtītas arī bērnu grāmatas, īpaši modernākās, ar skaistām ilustrācijām. Taču cilvēki nereti vēlas palasīt arī klasiku, piemēram, Homēra “Iliādu” vai “Odiseju”. Mazāk pieprasītas grāmatas mēs turam atsevišķi, bet cenšamies neko nenorakstīt, jo periodiski cilvēki izvēlas arī retāk lasītu literatūru.”

Tiek organizēti dažādi pasākumi

Bibliotēkas mūsdienās kļuvušas arī par daudzu iecienītu sarīkojumu norises vietu. Tās var būt tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem un dažādiem citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Kā stāsta Olaines bibliotēkas vadītāja, šādi pasākumi ir labi apmeklēti, cilvēki interesējas un nāk uz tiem.

“Mēs regulāri rīkojam tematiskās izstādes, kuru laikā iepazīstinām lasītājus gan ar vietējiem, Olaines novadā dzīvojošiem, gan citiem rakstniekiem un māksliniekiem,” stāsta Anastasija Kargapoļceva. “Šādi pasākumi parasti norit kā kopīga pasēdēšana ar tējas baudīšanu. Mēs arī piedalāmies ikgadējā Ziemeļvalstu literatūras nedēļā, kas jau gandrīz divdesmit gadus norisinās novembrī. Mums ir arī izveidojusies laba sadarbība ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Bērni nāk uz dažādām nodarbībām un tematiskajām izstādēm, iepazīstas ar bibliotēku. Stāstām viņiem par grāmatām un arī mūsu uzdevumiem. Mazie lasītāji ļoti labprāt nāk pie mums.”

Viens no Mazcenas bibliotēkas regulāri rīkotajiem pasākumiem, kas notiek katra mēneša pirmajā ceturtdienā, ir Grāmatu klubiņš. “Mēs bijām šīs tradīcijas aizsācēji,” atklāj Mazcenas bibliotēkas vadītāja. “Tādi pasākumi tagad notiek arī visās četrās Mārupes bibliotēkas filiālēs. Katru reizi tiek izvēlēta tēma, par kuru taps diskutēts, – piemēram, kādu latviešu literatūras daiļdarbu, ceļojumiem vai kaut ko citu interesantu. Arī ārpus klubiņa nodarbībām regulāri notiek tikšanās ar autoriem un dzejas lasījumi.

Dažādi pasākumi norisinās visa gada garumā, plānojam tos turpināt arī nākamgad. Interesenti ierodas ne tikai no Jaunmārupes, kur atrodas mūsu bibliotēka, bet arī no Mārupes, Piņķiem un pat Rīgas. Bibliotēkā notiekošās diskusijas cilvēki ir ļoti iecienījuši. Viņi iesaka cits citam dažādas grāmatas, dalās ar iegūtajām atziņām un pārdomām un kopumā ir ļoti pateicīgi par šādām aktivitātēm, kas veicina lasīšanu.”

Ar dažādu interesantu pasākumu rīkošanu nodarbojas arī Ropažu bibliotēka. “Mēs šajā lauciņā esam ļoti aktīvi,” teic iestādes vadītāja Dace Smukša. “Tā kā mums ir laba sadarbība ar pirmsskolas izglītības iestādēm, daudz strādājam tieši ar mazajiem bērniem. Bibliotēku apmeklē arī pašu mazāko bērnu grupiņa, viņiem ir tikai pusotrs divi gadi. Bērni nāk, iepazīst šo vidi, iemācās nebaidīties no grāmatām un bibliotēkas telpām.

Bet mums ir daudz interesanta arī pieaugušajiem. Nereti cilvēki mēdz teikt, ka mēs aizstājam vietējo kultūras namu. Pie mums notiek dažādi tematiskie pasākumi, meistarklases, ceļojumu vakari, arī muzikāli literāri pasākumi. Pavisam nesen Ropažu bibliotēkā viesojās Guntars Račs ar Edvardu Strazdiņu.

Lielākoties veidojam pasākumus, vismaz daļēji balstoties arī uz savām sajūtām un simpātijām, un parasti izdodas trāpīt. Piemēram, vasaras saulgriežu laikā pirms Jāņiem organizējām vainagu pīšanas meistarklasi. Tagad gatavojamies valsts svētkiem 18. novembrī, un par godu šim notikumam piedāvāsim meistarklasi, kuras laikā dalībnieki varēs veidot piespraudītes Latvijas karoga krāsās.

Tematisko pasākumu ir daudz un dažādi. Drīz būs tikšanās ar Armandu Puči. Mēs aicinām ciemos gan grāmatu autorus, gan vienkārši ļoti interesantas personības. Pagājušajā gadā starp mūsu viesiem bija Olga Dreģe un Jānis Streičs. Mēģinām sniegt iedzīvotājiem iespēju satikt šos cilvēkus, kurus ikdienā redzam vairāk attālināti. Mēs piedāvājam izdevību ar viņiem parunāties klātienē. Jāsaka paldies novada pašvaldībai, ka bibliotēkai tiek nodrošināts pietiekams finansējums, lai mēs paralēli saviem tiešajiem pienākumiem varētu atļauties arī bagātināt Ropažu kultūras dzīvi.”

Pierīgā bibliotēkas dzīvo līdzi laikam

Pēc sarunām ar bibliotēku pārstāvēm var secināt, ka Pierīgā bibliotēkas dzīvo līdzi laikam – cenšas sekot līdzi jaunākajām tendencēm tehnoloģiju jomā, lai optimizētu savu darbību un arī atvieglotu grāmatu pieejamību lasītājiem ērtā veidā. Visas bibliotēkas domā arī par dažādu izglītības un kultūras aktivitāšu veicināšanu, rīkojot plaša spektra pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām.

Savukārt senioriem bibliotēkas nereti kalpo ne tikai kā grāmatu apmaiņas vieta, bet arī kā iespēja tikties ar citiem cilvēkiem. Bibliotēkā viņi var piekļūt internetam un vajadzības gadījumā saņemt darbinieku atbalstu, lai atrisinātu kādu problēmu. Tāpēc esošās tendences var vērtēt tikai pozitīvi.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025