Menu

 

EM: Arvien radīsies darbavietas augstākās kvalifikācijas profesijās, bet trūks speciālistu ar profesionālo izglītību

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to tiek prognozēts, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrijā.

Lasīt vairāk...

Kazāks: Bankām virspeļņas nodokli Latvijā varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Lasīt vairāk...

Aptauja: 42% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka darbs jāveic pilnībā klātienē

Kaut arī Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi ir palikuši pagātnē, tās ietekme jūtama joprojām, būtiski mainoties darba organizēšanai uzņēmumos. Gandrīz pusei (49%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu Covid-19 pēdējā gada laikā ir licis strauji veicināt digitalizāciju, palielinot elektroniski parakstīto dokumentu apjomu, ieviešot to saskaņošanu IT sistēmās un organizējot darbu attālināti, liecina LMT veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja.

Lasīt vairāk...

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 4,4% apmērā no IKP

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Lasīt vairāk...

Pētījums: Pēc izsniegto patēriņa kredītu apmēra nebanku kreditētāju nozare Latvijā sāk līdzināties banku sektoram

Nebanku kreditētāju nozare pēc izsniegto patēriņa kredītu apmēra ir jau gandrīz sasniegusi banku sektora izsniegto patēriņa kredītu apmērus, ceturtdien pētījuma "Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība" prezentācijā sacīja profesors Arnis Sauka.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.