Pētījums: Latvijā sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti ir 27,6% iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Nesen Baltijas mērogā veikts unikāls pētījums “Atklājot Neredzamos: Ko oficiālā statistika nestāsta par iedzīvotājiem un viņu problēmām”. Tas atklāj līdz šim oficiālajā statistikā minimāli vai pat nemaz neatspoguļotas sociālas grupas jeb Neredzamos – iedzīvotājus, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti. Latvijā par Neredzamajiem var uzskatīt ap 369 tūkstošus iedzīvotāju (27,6%), Igaunijā – 178 tūkstošus (18,9%), Lietuvā – 410 tūkstošus (20%).
Kā stāstīja Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA zinātņu prorektors, asociētais profesors, ekonomikas zinātņu doktors Valters Kaže, pētniecības projekta “Neredzamie” galvenais mērķis ir identificēt un raksturot sociālās grupas, kas savas specifikas dēļ grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā, bet kurām ir dažādu cēloņu radīti izaicinājumi integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. To nosaka fakts, ka viņi bieži nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas.
“Eksistē cilvēki, kuriem nereti ir salīdzinoši zemi ienākumi, bet viņi nesaņem mazturīgajiem paredzēto atbalstu. Piemēram, viņiem pieder neliels īpašums, varbūt viņi nesen ir pārdevuši mežu un saņēmuši vienreizēju neliela apjoma finansiālu ieguvumu vai arī ikdienas ienākumi nedaudz pārsniedz noteikto robežu, lai varētu pretendēt uz mazturīgā statusu. Iespējami ļoti daudzi un dažādi scenāriji, kuru dēļ šie cilvēki tiek atstumti. Daļa no šiem cilvēkiem dažādu apsvērumu dēļ nestrādā pilnas slodzes darbu, daļa darbu veic “ēnu ekonomikas” ietvaros,” pauda V.Kaže.
“Citiem izaicinājumi ir saistīti ar sen iegūtu un mūsdienu darba tirgus pieprasījumam maz atbilstošu izglītību. Savukārt, citu dzīvē ielauzušās negaidītas pārmaiņas, kas nes līdzi sarežģījumus – piemēram, kļūstot par ģimenes vienīgo apgādnieku. Statistikā šo dažādo demogrāfisko un dzīves stila faktoru kombinācijas nav viegli ieraudzīt, bet tieši to sakritība ir iemesls nopietniem izaicinājumiem mūsu iedzīvotāju ikdienā.”
Kā norāda projekta vadošie pētnieki Valters Kaže un Gatis Bolinskis, realizētā projekta unikalitāte ir tā, ka pētījuma ietvaros pētnieki izvēlējās iet netradicionālu ceļu, izstrādājot inovatīvu metodiku, kas vienā ietvarā apvieno iedzīvotāju ikdienas problēmu, finanšu pratības un finanšu uzvedības izpēti, kā arī specifiskus prasmju pašnovērtējuma un indivīdu sociālo vērtību testus. Ar to palīdzību veiktas vienlaicīgas plašas nacionāli reprezentatīvas iedzīvotāju aptaujas visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu datu salīdzināmību arī starpvalstu līmenī, kā arī uz to pamata sniegtu ieteikumus sociālo politiku jomā.
V.Kaže norāda: “Šādi veidoti pētījuma instrumenti deva mums iespēju runāt ar cilvēkiem ne tikai par to, kādi ir viņu faktiskie ienākumi un tēriņi, bet arī to izcelsmes avotiem un lēmumu pieņemšanas motivāciju, kā arī par viņu izglītību un dzīves stilu. Izmantojām vērtību mērīšanu ar šobrīd arvien lielāku atzinību starptautiski iegūstošās sociālās tehnoloģijas “Motival” palīdzību, kas ļāva izprast iedzīvotāju motivāciju un izveidot līdz šim mazāk apjaustu sociālo grupu psihogrāfiskos portretus, kā arī apzināt sakarību starp viņu uzvedību, lēmumiem un dzīves apstākļiem.”
Oficiālā statistikā šādu pazīmju kombinācija nav saskatāma. Tādējādi arī dažādas sociālās programmas netiek radītas specifiskām sociālajām grupām, kas aprakstāmas tikai ar vairāku demogrāfijas un psihogrāfijas faktoru kombināciju. Pētniekiem izdevies atklāt dažādas atšķirības vairāku sociālo grupu iekšienē, kā arī identificēt jaunas, līdz šim neievērotas grupas.
Piemēram, viena no tādām būtu cilvēki ar vidēji zemiem ienākumiem, kuri savulaik ieguvuši vidējo vai profesionālo izglītību, bet pēc tam vismaz desmit gadus savu izglītības līmeni vai kvalifikāciju nav paaugstinājuši. Tā rezultātā viņi arvien vairāk saskaras ar ikdienas dzīves izaicinājumiem, taču tos atrisināt nespēj, jo to ienākumi ir augstāki par mazturīgo grupu, bet nepietiekami pat tam, lai saņemtu ne vien banku, bet pat nebanku aizdevēju finansējumu vajadzības brīdī. Taču izglītības faktors un iemesli, kāpēc indivīds nav to ieguvis atkal nav statistikā redzami.
Līdzīga zemas vai darba tirgū nepieprasītas izglītības pazīme raksturīga arī citām grupām, kā sociālās aprūpes darbiniekiem, daļai bezdarbnieku un darba nespējīgo. Šie līdzīgie to situācijas cēloņi raksturo kopēju izglītības neatbilstību mūsdienu prasībām un nosacīti vieno šos iedzīvotājus grupā “Aizkavējušies”.