Asociācija: Latvijā būtu jāizvērtē dabas katastrofu fonda izveides iespēja
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) ieskatā, iespējams, arī Latvijā izpētes vērts jautājums būtu "NatCat" jeb dabas katastrofu fonda izveide, informēja LAA pārstāvji.
Asociācijas ieskatā tā būtu pārdomāta un stratēģiska iespēja pārstāt maksāt par paredzamiem zaudējumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu, atzina LAA pārstāvji, atsaucoties uz LAA apkopotajiem datiem.
Tostarp asociācijā minēja, ja, piemēram, 2022.gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem atlīdzībās izmaksāja kopumā 5,4 miljonus eiro, tad 2023.gadā vien augusta vētras nodarīto zaudējumu atlīdzībām tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Kopumā pasaulē 2023.gadā apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem pārsniedza 118 miljardus ASV dolāru.
Asociācijā arī norāda, ka pagājušajā gadā 24 valstis un teritorijas pasaulē fiksēja rekordaugstas gaisa temperatūras. Arī Latvijā pērn fiksēti vairāki gaisa temperatūras maksimumi, kas turpinās šogad, tostarp Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paziņojis, ka 2024.gada kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra Latvijā par 2,4 grādiem pārsniedza normu, sasniedzot plus 8,3 grādus.
Kopējie globālās ekonomikas zaudējumi no dabas katastrofām pērn sasniedza 380 miljardus ASV dolāru, kas par 22% vairāk nekā 21.gadsimta vidējais rādītājs. Lielākos zaudējumus parasti rada zemestrīces. Vienlaikus lielākais fiksētais krusas grauds bijis 19 centimetru diametrā, liecina apdrošināšanas brokeru kompānijas "Aon" apkopotie dati.
Praktiski visas Eiropas valstis ir pakļautas plūdu riskam un jūras līmeņa paaugstināšanās sekām, savukārt ūdens krīzei, karstuma stresam un ugunsgrēkiem ir vairāk reģionāls raksturs, norāda asociācijā. Latvijā, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prognozēm, visaugstākais iestāšanās risks ir plūdiem, mežu un kūdras purvu ugunsgrēkiem un karstumam. Seko vidēji augsts jūras līmeņa celšanās, lietavu, stipra sala, vētru, krusas un sausuma risks. Vismazāk Latviju apdraud zemestrīces un slapja sniega nogulumi.
LAA prezidents Jānis Abāšins norāda, ka risku pārvaldīšanā apdrošināšana ir ļoti svarīgs, bet tomēr tikai viens no rīkiem zaudējumu mazināšanai. Gan valsts, gan pašvaldību līmenī, kā arī katram uzņēmumam un katram cilvēkam pašam ir jāapzinās un aktīvi ir jāstrādā pie dažādu preventīvo pasākumu veikšanas, lai iespējami mazinātu risku iestāšanās varbūtību.
LAA atgādina, ka par īpašumu sargāšanu no iespējamu dabas katastrofu nodarītiem zaudējumiem jādomā pastāvīgi, jau no brīža, kad tiek plānota būvniecība.