Aptauja: sabiedrības finanšu pratībā lielāka loma medijiem, nevis skolai
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju zināšanas par savu finanšu plānošanu galvenokārt ir ieguvuši konsultācijās ar finanšu iestāžu darbiniekiem vai lasot informāciju to mājaslapās, secināts bankas “Citadele” veiktajā aptaujā. Aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju savas zināšanas par finansēm gūst plašsaziņas līdzekļos.
Konsultācijas ar finanšu iestāžu darbiniekiem vai to mājaslapās publicētā informācija – šādi zināšanas par finansēm un to plānošanu ieguvuši 34 % iedzīvotāju. Biežāk šādi atbildējušas sievietes (38 % pret 29 % vīriešu), kā arī tie respondenti, kuru ikmēneša atalgojums pārsniedz 1500 eiro.
Arī plašsaziņas līdzekļus – TV, radio, ziņu portālus un laikrakstus – par galveno zināšanu avotu min aptuveni trešdaļa (33 %), un šī atbilde ir pārliecinoši populārāka pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Ģimene ir galvenā finanšu zināšanu ieguvē 30 % iedzīvotāju, savukārt piektā daļa respondentu, biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kā galveno finanšu pratības avotu norāda skolu.
Zināšanas par finansēm sarunās ar draugiem iegūst 17 % respondentu, un tas vairāk raksturīgi iedzīvotājiem ap 40 gadu vecumu. Izglītojošas lekcijas un nodarbības min 14 % respondentu, un aptaujas dati liecina, ka tās biežāk izvēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt izglītojoša satura grāmatas vai žurnāli kā galvenais finanšu zināšanu avots ir 12 % respondentu, biežāk tiem, kuri pārsnieguši 50 gadu vecumu.
Dažādas interešu grupas un investīciju kopienas sociālajos tīklos izmanto 9 % aptaujāto. Šādi biežāk atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam.
Padomus un zināšanas influenceru un finanšu ekspertu radītajā saturā sociālajos tīklos meklē salīdzinoši vismazākā iedzīvotāju grupa – 5 %, starp kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.