Baltijas valstu prezidenti, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu spīkeri atzīmēs Baltijas ceļa 35.gadadienu

22.augustā pulcējoties Cēsīs, parlamentu priekšsēdētāji spriedīs par cīņu ar Krievijas agresiju, tostarp pievēršoties sankciju politikai, cīņai ar hibrīduzbrukumiem, kā arī parlamentu lomai atbalstā Ukrainai.

23.augustā NB8 valstu priekšsēdētāji pulcēsies Brīvības laukumā, lai svinīgā ceremonijā par godu Baltijas ceļa 35.gadadienai pie Brīvības pieminekļa noliktu ziedus. Ziedu nolikšanas ceremonijā aicināti piedalīties arī Saeimas Prezidija locekļi un deputāti, bijušie Valsts prezidenti un parlamenta priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi un citi, norāda Preses dienestā.

Pirms ziedu nolikšanas NB8 spīkeri piedalīsies “Latvijas pasta” izdotās aploksnes, veltītas Baltijas ceļa gadadienai, prezentācijā, kā arī nosūtīs vēsturiskajam notikumam veltītu pastkarti uz savu parlamentu, tā simboliski pievienojoties Baltijas ceļam. Laikā no pulksten 11.30 līdz pulksten 14.00 pastkarti uz jebkuru vietu Latvijā bez maksas nosūtīt aicināts ikviens iedzīvotājs.

Atzīmējot Baltijas ceļa gadadienu, laukumā pie Brīvības pieminekļa atradīsies dizaina vides objekts “Pievienojies Baltijas ceļam!”, kurā ikviens ir aicināts simboliski iestāties par brīvību un demokrātiskām vērtībām, atzīmē Preses dienestā.

Savukārt 23.augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pie Latvijas-Igaunijas robežpunkta Unguriņi-Lilli tiksies ar Igaunijas Republikas prezidentu Alaru Karisu, lai atzīmētu Baltijas ceļa 35.gadadienu. Dienas otrajā pusē Latvijas Valsts prezidents kopā ar Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu piedalīsies Baltijas ceļa 35.gadadienai veltītā svinīgā pasākumā Pasvalē, Lietuvā, informē prezidenta kancelejā.

"Pirms 35 gadiem, sadodoties rokās, divi miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu pretojās padomju okupācijas režīmam. Tā bija vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Esot vienoti cīņā pret netaisnību, apspiestību un varmācību, lietuvieši, latvieši un igauņi uzsāka kopīgo ceļu, lai atgūtu savu valstu neatkarību. Baltijas ceļš aizsāka mūsu atgriešanos demokrātiskajā pasaulē. Baltijas ceļš apliecināja, ka mūsu spēks ir vienotībā un alkās pēc brīvības. Trīs Baltijas tautu saliedētība un dziļā ticība brīvībai bija nozīmīgs dzinējspēks ne tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas suverenitātes atjaunošanai, bet arī komunistisko iekārtu sagraušanai Eiropā. Daudziem Baltijas ceļš ir dziļi personisks, saviļņojošs notikums. Dalība, kura paliek atmiņā. Tādēļ ir būtiski atmiņas un sajūtas par baltiešu kopīgo brīvības ceļu saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. 23.augusts ir diena, lai atgādinātu gan sev, gan pasaulei par tautu saliedētības un mērķtiecības spēku cīņā par neatkarību un brīvību," pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Plānots, ka Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas prezidenti pie Latvijas-Igaunijas robežpunkta Unguriņi-Lilli, kur atrodas Baltijas ceļa veltītās piemiņas zīmes, teiks uzrunas un notiks neformālas sarunas. Savukārt dienas otrajā pusē Edgaram Rinkēvičam plānota divpusējā tikšanās un kopīga preses konference ar Lietuvas Republikas prezidentu Pasvalē, Lietuvā, norāda prezidenta kancelejā.

Baltijas ceļš, kas norisinājās 1989.gada 23.augustā, ir viena no visu laiku vērienīgākajām nevardarbīgas pretošanās akcijām. Tas bija nozīmīgs solis uz triju Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – neatkarības atjaunošanu. Aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai pievērstu pasaules uzmanību Baltijas valstu nelikumīgajai pievienošanai PSRS un starptautisko tiesību pārkāpumiem.