Pētījums: Valsts pārvaldē jāstiprina komunikācijas funkcija stratēģiskā līmenī

ViA Sabiedrības zinātņu fakultātes lektore, viespētniece Ieva Zaumane, prezentējot pētījuma rezultātus, atklāja, ka sistēmiskā līmenī valsts pārvaldē komunikācijas funkcija nav visai izdevīgā situācijā. Proti, lielākās grūtības un izaicinājumi ārējā ietvarā ir, ka komunikācija joprojām ir kā atbalsta funkcija normatīvajos aktos.

"Ir apņemšanās modernizācijas plānā iet uz komunikāciju kā stratēģisku funkciju, tomēr tas vēl nav īsti piepildījies," sacīja Zaumane.

Viņa norādīja, ka Latvijā joprojām ir problēmas ar profesiju klasifikatoru, proti, ka ir aktuāli uz vienvirziena komunikāciju tendēti ienākumi, kas nolikti blakus reklāmai un tirgvadībai. "Respektīvi, šis ietvars nav diez ko draudzīgs, lai komunikācija varētu performēt stratēģiskā līmenī," pauda pētniece.

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore Inga Latkovska norādīja, ka 25% valsts pārvaldes iestāžu nav komunikācijas speciālista jeb komunikācija nav institucionalizēta. Visbiežāk jeb 35% iestāžu komunikācijas struktūrvienība ir tiešā pakļautībā iestādes vadībai, 22% gadījumu komunikācijas speciālists ir tiešā padotībā otrā līmeņa vadītājam, bet 18% gadījumu ir viens komunikācijas speciālists tiešā pakļautībā pirmā līmeņa vadītājam.

Kā norādīja Latkovska, pētnieku ieskatā nozīmīgs ir arī komunikācijas struktūrvienības nosaukums, jo tas skaidri parāda, kāds mandāts, uzdevumi iedoti sturktūrvienībai, un, ko no konkrētā komunikācijas speciālista sagaida.

Pētījums liecina, ka vārds "komunikācija" iekļauts 20 struktūrvienību nosaukumos, "stratēģiskā komunikācija" - četros struktūrvienību nosaukumos, "sabiedriskās attiecības" - 12 struktūrvienību nosaukumos, bet atsevišķu struktūrvienību nosaukumi veidoti pēc citiem principiem.

Jautājumā par komunikatora mandātu dalībai svarīgu lēmumu pieņemšanā aptaujā 76% atbildīgo par komunikāciju atzīmēja, ka "ļoti bieži" piedalās vadības operatīvajās iknedēļas sanāksmēs. Stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanas sanāksmēs "ļoti bieži" piedalās 38% komunikatoru, bet dažāda līmeņa vadības grupās un sanāksmēs "ļoti bieži" piedalās 33% komunikatoru, savukārt 35% atzīmēja, ka to dara "bieži".

Pētījums liecina, ka 80% komunikācijas speciālistu ziņo augstākai iestādes vadībai, 39% struktūrvienības vadītājam, kura pakļautībā strādā, 30% - tās struktūrvienības vadībai, kuras darbības jomai īstenoti konkrētie komunikācijas pasākumi, bet 29% - starptautisko programmu, projektu un citu instrumentu vadībai.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka 40% komunikācijas speciālisti "drīzāk piekrīt", ka vadītāji ar viņiem konsultējas pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. 27% komunikācijas speciālistu tam "drīzāk nepiekrīt", 21% - "pilnībā piekrīt", bet 12% - "nemaz nepiekrīt".

Jautājumā par komunikācijas speciālista iesaisti rīcībpolitikas veidošanā pētījums rāda, ka 71% komunikatoru piedalās rīcībpolitikas komunikācijas pasākumu īstenošanas posmā, 53% - rīcībpolitikas ieviešanas posmā, 43% - rīcībpolitikas identificēšanas posmā, 41% - ietekmes pušu un sabiedrības viedokļu izzināšanas posmā.

Vienlaikus pētījums rāda, ka 33% komunikatoru piedalās lēmumu pieņemšanas posmā, 28% - posmā, kurā notiek problēmas iekļaušanas politiskajā dienaskārtībā, bet 26% - ieviestās rīcībpolitikas novērtēšanas posmā.

Latkovska vērsa uzmanību, ka tikai 25% komunikācijas speciālistu tiek iesaistīti rīcības alternatīvu izskatīšanas posmā.

Tāpat pētniece norādīja, ka saskaņā ar aptauju 29% respondentu apstiprināja, ka iestādē ir izstrādāta visaptveroša komunikācijas stratēģija, un 70% no tiem, kam izstrādāta stratēģija, norādīja, ka tā ir cieši saistīta ar iestādes stratēģiskajiem mērķiem. Tomēr 45% gadījumu komunikācijas profesionāļi norādīja, ka stratēģiskās komunikācijas plānošana un nodrošināšana ir viens no viņu darbības galvenajiem virzieniem.

Lai komunikācijas funkcija valsts pārvaldē būtu vērtējama kā profesionāla, stratēģiska uz mērķi orientēta, kā norādīja pētniece, tai svarīgi vairāki ārējās un iekšējās institucionalizācijas priekšnosacījumi. Piemēram, nepieciešams skaidrs mandāts rīcībpolitikas dokumentos komunikācijas funkcijai.

"Lai iespējotu, stiprinātu [komunikācijas] funkciju, ļoti daudz var izdarīt bez papildu finanšu resursiem, un tas ir tas, uz ko aicinām rīcībpolitikas veidotājus," sacīja Zaumane.

Tāpat pētniece aicināja komunikācijas profesionāļus pārskatīt, cik lielā mērā komunikācija tiek vadīta stratēģiskā līmenī. Līdztekus viņa norādīja, ka komunikatoriem jāsāk diskusija ar iestāžu vadītājiem par to, kā iespējams komunikāciju stiprināt kā stratēģisku funkciju.

Liepājas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, komentējot pētījuma rezultātus, pauda, ka administratīvajai vadībai ir izpratne par to, ka komunikatoram ir "jāsēžas pie viena galda" ar vadītājiem, bet problēma pašvaldībā esot politiskā vadība, tās nepārtrauktās maiņas, savstarpējās spēles. Viņa norādīja, ka novērojusi, ka arī valsts pārvaldē tā ir viena no lielākajām problēmām.

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka būtisks jautājums ir, kas ir tie komunikācijas speciālisti, kuros augstākā vadība ieklausās.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Jentkus pauda novērojumu, ka valsts pārvaldē nav vienota ietvara, pēc kā komunikācijas speciālisti strādā. "Iestādēm ir savas tradīcijas, atnāk politiskā vadība ar savām tradīcijām, līdz ar to sanāk meklēt balansu," sacīja Jentkus.

Viņa norādīja, ka no vienas puses komunikācijas speciālisti ir vadības funkciju izpildītāji, bet vienlaikus, strādājot arī ar citiem departamentiem, sanāk "apkalpošana". "Beigās šī "apkalpošana" nonāk līdz atbalsta funkcijas izpildīšanai," pauda Jentkus, piebilstot, ka tas, iespējams, arī sarežģī vienota ietvara izdibināšanu.

Jentkus vērtēja, ka nepieciešams darbs gan ar administratīvo, gan politisko vadību. "Es nedomāju, ka viens pats ir cīnītājs, ir nepieciešami vēl cita līmeņa kolēģi, kas liek stāstu kopā, saista komunikāciju klāt visos lēmumos un procesos," sacīja Jentkus.

Tāpat arī Zaumane norādīja, ka ir jāizglīto visi iesaistītie, kuros komunikācijas speciālisti it kā "apkalpo". "Lai mēs nebūtu "apkalpojošais personāls", mums jāpanāk, ka visiem ir skaidrs, ka komunikācija nav apkalpojoša funkcija (..), ka mēs esam tie, kas sēž pie lēmumu pieņemšanas galda, nevis, lai protokolētu, bet tāpēc, ka no mums var būt vērtīgs pienesums," sacīja Zaumane.

Viņa aicināja arī augstākās izglītības iestādes izglītot topošos vadītājus par to, ka komunikācija ir stratēģiska funkcija.

Pētījuma fokusā bija 85 valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuras tika vērtētas, pamatojoties uz jauktu pētījuma dizainu, kurā iekļauta dokumentu analīze, aptauja, kā arī padziļinātās intervijas ar komunikācijas speciālistiem, iestāžu vadītājiem un ministru komunikācijas padomniekiem.

Jau ziņots, ka ceturtdien notiek otrā konference valsts pārvaldes institūciju komunikācijas profesionāļiem "Stratēģiskā komunikācija drošākai rītdienai 2024".

Konferences mērķis ir radīt padziļinātu izpratni par stratēģiskās komunikācijas nozīmi valsts drošības, labklājības un attīstības mērķu sasniegšanā, veicināt sarunas par nozares profesionāļiem aktuāliem jautājumiem, apbruņot ar praktiskām zināšanām un prasmēm, apbalvot izcilākos aizvadītā gada komunikācijas sasniegumus, kā arī veidot spēcīgu un vienotu Latvijas valsts komunikatoru kopienu, kas spēj efektīvi pārvarēt izaicinājumus gan ikdienā, gan krīzes apstākļos.