Krīžu vadības eksperts: Latvijā krīžu vadībā ir grūtības ar līderību un struktūru
- Autors: LETA
Foto - lu.lv
Latvijā krīžu vadībā ir grūtības ar līderību un struktūru, diskusijā pēc pētījuma par sabiedrības noturību Baltijas valstīs Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā prezentācijas pauda Krīzes vadības centra attīstības komandas konsultants Kaspars Druvaskalns.
Kā atzīmēja Druvaskalns, krīzes vadības pamatā ir kompetences, kultūra, struktūra un līderība. Lai gan viņš atzina, ka Latvijā krīžu vadībā ir grūtības ar līderību un struktūru, viņaprāt, valsts patlaban iet pareizā virzienā.
Reizē Druvaskalns norādīja, ka šī attīstība notiek vēlu, jo, piemēram, Igaunijā krīžu vadības struktūra un vadība tika ieviesta 2008.gadā, bet Lietuvā šādu struktūru sāka ieviest 2014.gadā.
"Mēs patlaban esam tikai ceļā, lai šādu struktūru ieviestu," sacīja Druvaskalns, vienlaikus atzīmējot, ka par šo jautājumu Latvijā diskusijas bijušas jau kopš pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai.
Eksperts atzina, ka ir grūti par šādiem jautājumiem pārliecināt politiķus miera laikā.
Aizsardzības ministrijas (AM) Noturības nodaļas vadītāja Ieva Rubļevska atzīmēja, ka, sākoties karam Ukrainā, AM saņēmusi ļoti lielu interesi par to, kā rīkoties kara gadījumā, līdz ar to šo gadu laikā AM izstrādājusi daudz informatīvā materiāla, kā rīkoties šādā situācijā. Viņa norādīja, ka šajā jautājumā vēl aizvien ir palielināta interese, taču tā ir daudz zemāka nekā sākoties karam.
Rubļevska norādīja, ka sabiedrības noturības kontekstā satraucošie ir pētījuma rezultāti, kas parāda zemo sabiedrības uzticēšanos valdībai. "Zems uzticēšanās līmenis [valdībai] var novest pie izaicinājumiem krīžu vadībā, dezinformācijas," vērtēja AM pārstāve.
Rubļevska norādīja, ka nepieciešams vairāk strādāt pie stratēģiskās komunikācijas, celt sabiedrības uzticības līmeni valdībai, kā arī strādāt pie valdības darba caurspīdīguma.
Kā vēstīts, saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtīto aptauju par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā, 74,9% iedzīvotāju piekrīt, ka Latvijā šobrīd ir nopietna krīze.
Kā rāda aptauja, 57,7% respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās savu lomu ārkārtas situācijā.
Lielākā daļa respondentu jeb 65,2% nepiekrīt tam, ka Latvijas sabiedrība vai kopiena ir gatava ārkārtas situācijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis rādītājs būtiski pasliktinājies, proti, 2023.gada mērījumā apgalvojumam nepiekrita 45,1%, pausts pētījumā.
Katrs otrais respondents jeb 50,4% ir gatavs sadarboties ar savu vietējo pašvaldību. 2023.gada gatavību izteica 53,4%. Savukārt zemāko vēlmi sadarboties respondenti pauž par Latvijas valdību - 37,6% pērn, bet 2023.gadā - 37,6%.
Pētījums liecina, ka salīdzinājumā ar 2023.gada gada datiem augusi iedzīvotāju uzticēšanās Valsts policijai. 2024.gadā tai uzticību pauda 62,2%, bet gadu iepriekš - 54,9%. Līdztekus pieaugusi uzticība Valsts prezidentam - 2024.gadā uzticību pauduši 58,2%, bet 2023.gadā - 56,3%.
Savukārt neuzticēšanās līmenis ir palielinājies Latvijas valdībai, kam pērn neuzticējās 64,2%, bet gadu iepriekš - 66,3%. Tāda pati tendence ir vērojama arī attiecībā uz uzticību Saeimai, proti, pērn tai neuzticējās 68,9%, bet 2023.gadā - 69,5%.