Pētījums: Latvijas sabiedrībā valda atšķirīga izpratne par vēlmi aizstāvēt valsti
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Latvijas sabiedrībā vērojamas būtiskas atšķirības starp lielākajām etniskajām grupām attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē gribu aizstāvēt valsti. To apliecina Biznesa augstskolas “Turība” pētnieka Ulda Zupas veiktais pētījums, kas tapis promocijas darba "Nacionālās stratēģiskās komunikācijas loma visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā Latvijā" ietvaros.
Pētījumā konstatēts, ka dažādām sabiedrības grupām atšķiras attieksme pret tādiem būtiskiem valsts aizsardzības gribas veidojošiem aspektiem kā vēsturiskās atmiņas, nacionālais lepnums un draudu uztvere. Šīs atšķirības veido plaisu starp valsts vērtību sistēmu un sabiedrības daļas attieksmi, tādējādi apgrūtinot visaptverošas valsts aizsardzības (VVA) sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu, informēja augstskolā.
Pētījuma rezultāti uzsver nepieciešamību pēc stratēģiskas un segmentētas komunikācijas ar dažādām sabiedrības grupām, ņemot vērā to specifiskos uzskatus un attieksmes. Tikai rūpīgi veidota, iekļaujoša komunikācija spēs ne tikai mazināt etnisko saspīlējumu, bet arī nostiprināt sabiedrības saliedētību un valsts aizsardzības spējas.
Pētījums apstiprinājis to, ka Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju draudu uztveri – tomēr šīs izmaiņas pamatā balstās bailēs, nevis uz dziļāku izpratni par kopīgo identitāti. Tas atklāj nepietiekamu stratēģiskās komunikācijas pielietojumu, lai veidotu vienotu un noturīgu izpratni par valsts drošību. Relatīvi zemā uzticēšanās politiskajām institūcijām, valdībai un valsts pārvaldei, kā arī etniskā sašķeltība, rada nopietnus izaicinājumus VVA sistēmas īstenošanai. Šāda situācija ne tikai apdraud valsts drošību, bet arī paver iespējas ārējiem spēkiem manipulēt ar sabiedrisko domu, norāda pētnieks.
Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla šodienas ģeopolitiskajā kontekstā, jo tā secinājumi un ieteikumi var kalpot par pamatu stratēģiskas komunikācijas uzlabošanai Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Nacionālajos bruņotajos spēkos, pašvaldībās, kā arī citās institūcijās, kas iesaistītas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā.