"Dzīvesprieks" palīdz saglabāt dzīvesprieku

“Mēģinām uzturēt sevi formā ne tikai ar fiziskām nodarbēm, bet arī to, kas rada prieku dvēselei, kā arī sniedz jaunas zināšanas,” saka “Dzīvesprieka” vadītāja Aleksandra Freivalde. “Mēs, aktīvākie, katru nedēļu sanākam kopā.”

Drīz klāt vasara, kad ir daudz dārza darbu, bet “Dzīvesprieka” dāmas un kungi turpina tikties un darboties kopā. Jau sākas arī gatavošanās vienam no biedrības lielākajiem sarīkojumiem Senioru dienas pasākumam rudens pusē. Tā rīkošanai piesaistīts pašvaldības sociālo projektu konkursa finansējums.

Aleksandra Freivalde gan pastāsta, ka ir neizpratnē, kāpēc šogad komisija samazinājusi finansējumu mūziķiem, kas uzstāsies pasākumā. “Dzīvā mūzika nav tikai iespēja padejot un paklausīties dziesmas, tas ir baudījums dvēselei,” saka A.Frei valde.

Viņa atzīst, ka pagastā ir ļoti aktīvas kultūras nama darbinieces, pasākumu netrūkst. “Visu ļoti labprāt apmeklējam, mūs nav jāskubina, nav jālūdzas, lai atnākam. Tāpat cieši sadarbojamies ar bibliotēku, kur notiek pasākumi, kas arī ir mums interesanti. Tomēr Senioru dienas sarīkojumu organizējam tieši mēs, biedrība, no A līdz Z. Pārdomājam programmu un ļoti rūpējamies, lai visus varētu savest kopā. Projektā iekļaujam arī līdzekļus degvielai, lai seniorus, kuriem nav sava transporta, varam atvest uz pasākumu.”

Biedrības aktīvisti novērtējuši, ka svarīgi arī sekot notikumiem sabiedrībā, pārmaiņām, kas ienāk ikdienā.

Brīdina par telefonkrāpniekiem

“Dzīvesprieks” regulāri aicina uz sarunām dažādu jomu speciālistus, ekspertus. Šonedēļ aizvadīta izzinoša saruna ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa Prevencijas grupas inspektori Evitu Antonovu, kura stāstīja par dažādiem krāpniecības veidiem un kā no tiem izvairīties.

Policijas pārstāve atgādināja par biežākajiem krāpniecības veidiem, piemēram, viltus rēķiniem, kad cilvēks saņem rēķinu par preci, kuru nemaz nav iegādājies. Jau daudz dzirdēts par krāpniekiem, kas zvana, izliekoties par bankas, policijas vai kāda pakalpojuma sniedzēja pārstāvi un ziņo par aizdomīgu darījumu bankas kontā, piesakoties to palīdzēt atrisināt. Šis krāpšanas veids turpinās.

E.Antonova atgādināja, ka banka, policija, prokuratūra un citas valsts institūcijas nekad cilvēkam ne sarunā pa tālruni, ne telefona īsziņā vai epastā neprasīs bankas kartes datus, kartes paroli, tās drošības kodu, numuru, tāpat nekad nelūgs internetbankas pieejas datus.

Policijas pārstāve brīdināja, ka telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu, atdarinot zvana saņēmējam pazīstama cilvēka balsi. Sazvanītais satraukumā vai steigā ir gatavs izdarīt prasīto, bet labāk ir sarunu pabeigt un it kā cietušajam tuviniekam piezvanīt personīgi.

E.Antonova pastāstīja vēl par citiem krāpšanas veidiem, arī par to, ka krāpnieki mēdz uzdoties par, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, uzrāda viltotas apliecības, kā arī apliecināja, ka krāpnieki mēdz uzrādīt Iekšlietu ministrijas pavēstes, kas tiešām ir gluži vai identiskas īstām pavēstēm. Sanākušie ar lielu interesi uzklausīja informāciju, dalījās savā pieredzē, kā arī vēlējās personīgi aprunāties ar policijas pārstāvi, lai saņemtu individuālas atbildes un ieteikumus.

Ziema “Dzīvespriekam” ir laiks, kad ne vien tikties iknedēļas sarunās, bet arī kopā aust, adīt. Biedrībā darbojas diezgan daudz sieviešu, tāpēc saprotams, ka sarūpētas vairākas stelles, vienas arī pašu dalībnieka darinātas, top lielāki un mazāki audumi. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā rokdarbnieces nolēma sniegt atbalstu ukraiņu karavīriem, ziemās adītas zeķes sūtītas uz fronti. Biedrība iesaistās arī vietējās skolas aktivitātēs, ziemā senioriem ir kopīgas vingrošanas nodarbības, ik nedēļu pulcējas zolītes entuziasti.

Seniori darbojušies Amatas vēstures izpētē. Viens no vērienīgākajiem projektiem bija pagasta māju vēstures apzināšana. Mapes glabājas amatietes, rakstnieces Melānijas Vanagas muzejā. Ar muzeju ir cieša sadarbība, un šogad, kas aizrit M.Vanagas 120. jubilejas zīmē, biedrība muzeja lietās līdzdarbojas vēl vairāk. Tas ir devums vietējai sabiedrībai un ieguvums katram. Seniori saskata savu vietu kopienā, bet citi novērtē viņu pienesumu.

Rūpējas ne tikai par sevi, bet arī pagastu

Otro gadu biedrība no samtenēm veido dobi zīmi Ģikšu ciema un Amatas pagasta atpazīstamībai. Tai vajadzīgi aptuveni 170 samteņu stādi. Šī ideja īstenota, izmantojot Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta projektu. Tagad gan cauri ciemam braucošie, gan viesi, gan, protams, vietējie iedzīvotāji var priecāties par skaisto ziedu rotu, jo samtenes gan labi iekļaujas ainavā, gan reizē izceļas.

Biedrības vadītāja Aleksandra Freivalde pastāsta: “Mums ir svarīga tāda zīme, otro gadu to radījām ar lielu prieku. Tā ir kopīga darbošanās svaigā gaisā, sarunas un gandarījums visas vasaras garumā. Protams, arī pienākums. Par puķēm jārūpējas – jāravē, jālaista, jānovāc pārziedējušie ziedi. Pērn par dobi visvairāk rūpi turēja “Dzīvesprieka” dalībnieces Aija Avena, Emīlija Logina, Aida Auziņa, Aija Enzeliņa. Šogad vēl izrunāsim, lai piesakās, kuras īpašu uzmanību veltīs ziedošajam skaistumam.”

Savukārt vasaras izskaņā biedrība jau daudzus gadus veido ziedu parādi, kad katrs var izrādīt un palepoties ar dārzā izaudzēto puķu skaistumu.