Foto: Holokausta upuru piemiņas vietas atklāšana Baldonē – cieņas apliecinājums vēstures priekšā Apriņķis.lv
- Autors: Anete Braufmane, Baldones muzeja vadītāja
Foto – Reinis Brūvelis
7.augustā Baldones pilsētas kapos tika atklāta piemiņas vieta “Holokaustā bojā gājušo un pārapbedīto Baldones ebreju piemiņai”.
7.augustā pagāja tieši 84 gadi, kopš tās traģiskās dienas, kad, iekarotāju valsts ideoloģisko uzstādījumu dēļ, nogalināja Baldones iedzīvotājus – ebrejus, kas šeit mierīgi dzīvoja, strādāja un audzināja bērnus. Baldoniešu paziņas un kaimiņus, okupētās Latvijas republikas pilsoņus – tādus kā kurpnieks Lange, miesnieks Šneiders, galantērijas preču tirgotāja Markuševiča, sešgadīgā Lībiņa, viņas mazais brālītis Geršons, viņu māte Taube – kopā 39 cilvēkus.
Bet ir vērtības, kas stāv pāri ideoloģijām un iet cauri laikiem – sirdsapziņa, godaprāts, taisnīgums.
Šīs vērtības ir būtiskas arī novadpētniekam Jurim Jeršovam, kurš pirms vairāk nekā 10 gadiem izvirzīja mērķi atrast savu vecvecāku kaimiņus un paziņas, kurus nogalināja kaut kur Baldones mežos. Pa mazai kripatiņai vācot informāciju un meklējot to vietu dabā, 2021. gada novembrī, kopā ar novadpētnieku Ojāru Andersonu, viņš to arī izdarīja – atrada upuru slepkavības vietu.
J.Jeršova uzstādījums bija, ka šiem cilvēkiem jāatdod gods un viņus cieņpilni vajag pārapbedīt pilsētas kapos. Ieceri atbalstīja arī Baldones muzejs, Ķekavas novada domes vadība un Latvijas ebreju kopienas pārstāvji. Upuru ekshumāciju veica meklēšanas vienība “Leģenda", un pārapbedīšana notika 2022. gada 30. jūnijā.
Pirmā piemiņas vietas izveides skice tapa jau drīz pēc tam, tās autore ir Barbara Freiberga, vairākus ieteikumus sniedza Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Dažādu apstākļu dēļ, bet respektējot sākotnējos uzstādījumus, tikai tagad ir realizēts projekts “Holokaustā bojā gājušo Baldones ebreju pārapbedīšanas un un piemiņas vietas labiekārtošana“. Tā īstenošanai tika izmantoti Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda, saskaņā ar likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”, piešķirtie finanšu līdzekļi.
Piemiņas vietas izveidē piedalījās vēsturnieki Juris Jeršovs un Ojārs Andersons, piemiņas vietas izveides projekta vadītāja Zane Ulmane, Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds, Latvijas ebreju kopiena, Ķekavas novada pašvaldība, tēlnieks Valtis Barkāns, uzņēmums “Kalēji.lv” ar Jāni Pērkonu vadībā, labiekārtošanas darbu meistars Gundars Beļavskis un Baldones muzejs.
