Ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā konceptuāli atbalsta izstāšanos no Stambulas konvencijas

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts"(AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Šodien par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, bet pret nebalsoja neviens deputāts. Viens deputāts - Didzis Šmits - balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī Andrejs Svilāns (AS), Amils Saļimovs (Stabilitātei) un Skaidrīte Ābrama.

Deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" debatēs akcentēja, ka izstāšanās no konvencijas grauj Latvijas tēlu, mazina iespējas cīņai ar vardarbību, kā arī veicina mītu izplatīšanu saistībā ar Stambulas konvenciju un Krievijas naratīvu izplatīšanu.

Koalīcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) parlamentāriešiem pārmeta to, ka šis jautājums tiek skatīts dienā, kad Saeimā tika skatīts ziņojums par valsts valodu Latvijā. Viņa uzsvēra, ka šajā laikā varētu nodarboties ar daudz dažādām citām lietām, bet kolēģi grib tikai "stambulēt". Kā piemēru, kur būtu nepieciešams vairāk strādāt, deputāte minēja birokrātijas mazināšanu.

Kalniņa-Lukaševica vaicāja, kāpēc vajag "nokļūt to valstu klubiņā", kuras izplata Krievijas veidotos mītus par Stambulas konvenciju. "Pilnīgi visas Eiropas Savienības valstis Stambulas konvenciju ir parakstījušas, vai jau ratificējušas pilnībā," norādīja Kalniņa-Lukaševica. Viņa sacīja, ka Latvija nevar iet, piemēram, Turcijas ceļu, kur ir citas vērtības sabiedrībā.

Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka izstāšanās pazeminās Latvijas reputāciju. "Mazas valsts spēks ir tās reputācijā, godā," teica Kalniņa-Lukaševica, vaicājot, vai deputāti vēlas panākt to, ka citas valstis Latvijā vairs neieklausīties. Viņa atgādināja, ka arī vairāku valstu vēstnieki aicinājuši Latviju apdomāties un izvērtēt izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tāpat viņa atgādināja, ka neizstāties no Stambulas konvencijas aicinājuši arī Ukrainas deputāti.

Deputāts Gatis Liepiņs (JV) debatēs sacīja, ka Stambulas konvencija nav tikai simboliska, tā uzliek reālus pienākumus strādāt, lai mazinātu vardarbību.

Viņš uzskaitīja vairākas pārmaiņas, kuras ieviestas Stambulas konvencijas dēļ, piemēram, kriminālprocess pret vardarbību ir ierosināms arī bez cietušās personas iesnieguma. Tāpat Liepiņš akcentēja, ka neviens no piesauktajiem argumentiem par dzimumu identitātēm nav ieviests, jo tas ir tikai mīts, ko izmanto Stambulas konvencijas pretinieki.

Liepiņš pauda, ka ar šādu lēmumu par izstāšanos parlaments graus Latvijas reputāciju. Viņš norādīja, ka izstāšanās no konvencijas tiek izmantota arī reitingu celšanā. "Konvencija nav vainīga pie jūsu partijas neveiksmēm," Liepiņš vēršas pie parlamentāriešiem, kuri atbalsta izstāšanos.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) norādīja, ka pašlaik Latvija ir krustcelēs. Ja Latvija izstātos, tad tā būtu vienīgā valsts Eiropā, kura ir atteikusies no vienošanās, kuru paši iepriekš parakstījuši un ratificējuši.

Viņa uzsvēra, ka publiskajā telpā tiek jaukti mīti un puspatiesības, lai attaisnotu nepieciešamību izstāties no Stambulas konvencijas. Viņa atgādināja, ka Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka Stambulas konvencija ir atbilstoša Satversmei.

Runājot par konvencijā iekļautajiem jēdzieniem, Paegļkalna norādīja, ka tiek izmantoti tikai ar mērķi mazināt vardarbību un aizstāvēt cilvēktiesības.

Deputāts Edmunds Cepurītis (P) pauda, ka šobrīd tiek veidots "kauna traips", kas sekos līdzi visiem Saeimas deputātiem vēl ilgi. Tas būšot apkaunojums, kas ies līdzi arī nākamajiem Saeimas sastāviem, kā arī katram deputātam, kas atbalstīs šo iniciatīvu personīgi.

"Šis process būs izgaismojis to, kādu kaitējumu var radīt Saeima, ja tai uzticēto varu tā īsteno bezatbildīgi," teica Cepurītis norādot, ka Saeimai uzticēts veidot precedentu - "Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no "zelta standarta" konvencijai vardarbības apkarošanā".

Pēc Cepurīša domām, likumprojekts netika rūpīgi izvērtēts pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā. Kā uzsvēra Cepurīts, dalība konvencijā nesamazina Saeimas lomu, bet to pat pastiprina, pievieno ārējo izvērtējumu vardarbībā cietušo papildu aizsardzībai. "Šis izvērtējums ir instruments, ko nevar aizstāt nacionālajā līmenī," teica deputāts, paužot, ka to skaidri norādījusi arī Labklājības ministrija.

Viņš norādīja uz vairāku tiesību ekspertu atzinumiem, kuros teikts, ka šis precedents nozīmē Latvijas sabiedrībai šobrīd nodrošināto tiesību sašaurināšanu.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzīmēja, ka, skatot šo likumprojektu, Saeimas zālē atrodas tikai trīs LPV deputāti. Viņš norādīja, ka LPV, kas ir likumprojekta iesniedzēji, nemaz neinteresē runas no Saeimas tribīnes.

Šuvajevs pauda, ka ikviens, kurš saistībā ar vardarbības mazināšanu piesauc krimināllikumu vai citus esošos likumus, neņem vērā vēsturisko un politisko kontekstu, kurā Eiropas valstis sāka veidot atbalsta sistēmas upuriem, ņemot vērā šīs vardarbības specifisko izpausmi - vardarbība pret sievieti, tāpēc ka viņa ir sieviete.

Viņš norādīja, ka konvencija aizsargā arī ikvienu deputātu, kurš šodien lems to denonsēt. "Un manā ieskatā jūs šobrīd sabiedrībai apliecināt statusu, sakot, ka jums šī aizsardzība nav nepieciešama," teica Šuvajevs.

Deputāts norādīja, ka konvencijas denonsēšana nozīmē atteikšanos no vērtībām kā tādām, nevis atbalstu citām vērtībām.

Šuvajevs, runājot otro reizi, atsaucās uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidenta Teodora Rusopula ceturtdien pausto aicinājumu Saeimu balsot pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Politķis pauda, ka Saeimas deputāti šodien nāk tribīnē un ņirgājas par upuriem, runā fantāzijas par tiesisko relatīvismu, plūstošiem juridiskiem terminiem un atskaņo sazvērestības teorijas, kas dara kaunu parlamentam un Latvijas sabiedrībai.

Viņš norādīja, ka vienīgais iemesls, kāpēc Saeima ir spiesta skatīt šo jautājumu, ir ZZS lauzto solījumu dēļ. Šuvajevs pauda, ka, lai arī kādi katram būtu iemesli mainīt savu nostāju, tas neesot cienīgs gājiens no ZZS puses. "Es neticu tam, ka jūsu vēlētāji galu galā atteiksies šo saredzēt, viņi redzēs, ka jūs savas nostājas maināt un pat īsti nespējat tās pamatot," teica deputāts.

Opozīcijas deputāti savukārt debatēs pārmeta Latvijas vērtību nodošanu, kā arī ideoloģijas uzspiešanu sabiedrībai, kura to nevēloties.

Mārcis Jencītis (LPV) apgalvoja, ka "Jaunā vienotība" un "Progresīvie" melojot, ka konvencija neesot par ideoloģiju. Viņš pauda pārliecību, ka konvencija saturot "absolūti nepieņemamu ideoloģiju". Jencītis teica, ka "Stambulas konvencijas Trojas zirgs ir sociālā dzimte, un tā ir daļa no neokomunistu ideoloģijas, kas tālu pārsniedz marksistu kvēlākos sapņus un vienlīdzības idejas".

Deputāts uzskaitīja Eiropas Savienības valstis, kas nav ratificējušas Stambulas konvenciju, pieminot arī Turciju, kas izvēlējās izstāties no Stambulas konvencijas.

Jencītis apgalvoja, ka Kremļa atbalstītāji esot paši "sociālās dzimtes ieviesēji sabiedrībā".

Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV) norādīja, ka no Stambulas konvencijas jāizstājas, jo tā kalpojot ideoloģiskiem mērķiem, kas "mums nav pieņemami". Petraviča norādīja, ka konvencija cita starpā popularizē dzimuma maiņas operācijas kā "modes lietas".

Opozicionāre arī iebilda tam, ka jebkurš, kurš iebilst konvencijai, tiek apsaukāts par "putinistu" un "sievu sitēju", taču tas esot tikai dūmu aizsegs, lai nevajadzētu par konvencijā esošajām lietām runāt pēc būtības.

Viņa kritizēja to, ka Stambulas konvencija "ir par sociālām identitātēm", kuras jāievieš skolās un tas nav pieņemams.

Petraviča uzsvēra, ka konvencija valstij uzliek aktīvi darboties, lai mainītu sabiedrības domas par dzimumu identitātēm un pati par sevi konvencija nemazinot vardarbību. "Izstāšanās nenozīmē Krimināllikuma atcelšanu," pauda Petraviča.

Tāpat Petraviča uzsvēra, ka izstāšanās nemainītu arī cilvēktiesību situāciju valstī, jo paliek citi likumi, Satversme.

"Mēs esam suverēna valsts, nevis kaut kāda skolniece," teica Petraviča, sakot, ka izstāšanās no konvencijas ir politisks lēmums nevis juridisks, tāpēc Latvija no tās var izstāties.

Opozīcijas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei") sacīja, ka Stambulas konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas it kā aizsargā sievietes no vardarbības, taču tas ir dokuments, kas paredz ideoloģijas uzspiešanu. Deputāte teica, ka sievietes no vardarbības jau pasargā likumi, Valsts policija.

"Ir jāpārtrauc ideoloģiska ietekme uz iedzīvotājiem" pauda Čulkova, norādot, ka "Stabilitātes" deputāti izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalsta.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne teica, ka Stambulas konvencija tikusi piesaukta kā brīnumlīdzeklis pret vardarbību, bet praksē tā kļuvusi par "vēl vienu birokrātisko projektu ar skaistiem saukļiem un tukšiem solījumiem". Viņa teica, ka šobrīd tā vietā, lai stiprinātu policiju, palīdzības centrus, izglītotu sabiedrību, notiekot strīdi par "papīru", kas reāli nekad neesot stāvējis blakus cietušajām. Pleškāne norādīja, ka neviens ārvalstu eksperts labāk par mums nezināšot par notiekošo Latvijas ģimenēs, pilsētās un valstī. Viņa aicināja stiprināt Latvijas likumdošanu.

Viesturs Zariņš (JV) teica, ka Latvijā ir nodzīvojis 45 gadus, tai laikā paziņu lokā ieguvis divus gejus, divas vai trīs lesbietes, vienu transpersonu, bet viņš nekad neesot izjutis, ka kāds gejs vai lesbiete viņam uzmāktos, skrietu pakaļ un piedāvātu mainīt dzimumu.

"Un tad es atnācu uz Saeimu…esmu Saeimā jau gadu, un dzirdu, ka lielākā problēma mums ir Evika Siliņa, un pēc tam mums ir homoseksuālisms, transpersonas," teica Zariņš, norādot, ka, nākot uz Saeimu, viņš dažbrīd gribot "piesegties ar portfelīti", jo šeit, pēc viņa vārdiem, "laikam var mainīt dzimumu".

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka, spriežot pēc pēdējā laika diskusijām, Latvijas parlamenta vairākums esot tumsoņi, jo neko nesaprot un uzticas Krievijas retorikai. Viņš pauda, ka pirms Stambulas konvencijas neesot bijis "tumšu laiku", un ka nebija tā, ka visās ģimenēs sita viens otru. Tāpēc, viņaprāt, arī izstājoties no Stambulas konvencijas, nekas nemainīsies, nākamajā dienā cilvēki nesāks sist viens otru, jo Latvijas normatīvie akti ir pietiekami regulēti.

ZZS deputāts norādīja uz to, ka septiņas Eiropas Savienības valstis neatzīstot Latvijas Stambulas konvencijai pievienoto deklarāciju. Viņš teica, ka deklarācijā jau tā tika iekļauti tikai divi no septiņiem ZZS piedāvātajiem punktiem. Pēc tā esot dzirdētas nievājošas uzrunas no ZZS "cilvēkiem laukos". Kūtris sacīja, ka ZZS no Stambulas konvencijas ratifikācijas atteikusies, baidoties no ārzemju spiediena uz Satversmes vērtībām.

Savukārt deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) mudināja "Jauno vienotību" un "Progresīvos" atteikties no amatiem valdībā, ja tām rūp konvencija. "Amati vai konvencija," piedāvāja politiķis.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

LPV neapmierina, ka pret konvencijas ratificēšanai Latvijas pievienoto deklarāciju iebildumus izteikušas vairākas citas Stambulas konvencijas dalībvalstis - Austrija, Somija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Šveice. Visos šajos iebildumos kā galvenais arguments esot norādīts deklarācijas neatbilstība Stambulas konvencijas normām, proti, deklarācija tiekot uzskatīta par neatļautu atrunu. LPV secina, ka starptautiskā kopiena nepiekrīt Saeimas paustajai deklarācijai un iebilst pret to izpratni, ar kādu Latvija ir apstiprinājusi Stambulas konvenciju un uzņēmusies šajā konvencijā nostiprinātās starptautiskās saistības.

LPV uzskata, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas "novērsīs tās normu piemērošanas problēmas", kas saistītas ar Latvijas pievienoto deklarāciju un tās neatzīšanu no vairāku citu Stambulas konvencijas dalībvalstu puses. Tāpat LPV ieskatā izstāšanās no Stambulas konvencijas sniegs valstij plašāku rīcības brīvību piešķirt valsts budžeta līdzekļus tieši tiem pasākumiem un tām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kurām "patiešām ir nepieciešami līdzekļi" vardarbības novēršanai un apkarošanai.

LPV iecerei ir pieslējušās arī pārējās opozīcijas partijas. Lai arī konvencija ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, opozīcijas deputāti tradicionāli piesauc un izceļ vienā tās vietā pieminēto jēdzienu "sociālais dzimums", kuram tiek piedēvēta negatīva ietekme uz tradicionālajām ģimenes vērtībām.

Opozīciju šajā jautājumā atbalsta arī koalīcijā esošās ZZS politiķi, kuri apgalvojuši, ka Stambulas konvencija piedāvā ideoloģisku, nevis praktisku pieeju problēmai, jo tās saturs lielā mērā balstoties nevis uz konkrētiem vardarbības apkarošanas instrumentiem, bet uz ideoloģisku skatījumu par tā dēvēto "sociālo dzimumu".

ZZS šajā jautājumā opozīcijai pieslējās balsojumā septembra izskaņā, līdz ar to izraisot izteiktu nestabilitāti valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis. Atbalsts Stambulas konvencijas ratificēšanai bija viens no pamatiem Siliņas valdības izveidošanai un ZZS iekļaušanai koalīcijā ar JV un "Progresīvajiem".

Tikmēr vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Piemēram, centra "Marta" pārstāve Beata Jonīte uzsvēra, ka kopš Stambulas konvencijas ratifikācijas cilvēki daudz biežāk vēršas pēc palīdzības. Biedrības "Skalbes" pārstāve Andra Švinka piebilda, ka palīdzības meklētāju skaits ir audzis, jo "cilvēki jūt, ka valsts viņus aizsargā". Viņasprāt, ja nebūs starptautiska uzraudzības mehānisma, valstiskā līmenī varētu pietrūkt spēju ar problēmu tikt galā.

Centrs "Dardedze" uzsvēris, ka Stambulas konvencijas pienesums ir skaidra sistēma, kā strādāt ar vardarbības novēršanu, un uz tās pamata izveidots arī vardarbības novēršanas plāns 2024.-2029. gadam, ietverot tajā visu ministriju un citu institūciju pienākumus.

Tiesībsardze Karina Palkova skaidroja, ka konvencijas pretinieku izceltais termins "sociālais dzimums" attiecas uz cilvēku sociālo lomu, nevis bioloģisko dzimumu. Viņa norādīja, ka konvencija atbilst Satversmes vērtībām. Konvencija neparedz atzīt vēl kādu dzimumu, nerosina uz dzimumu maiņu, plaši izplatītos maldus komentēja Palkova. Viņa arī norādīja, ka konvencija nejaucas ģimenes terminā, tās galvenais mērķis ir novērst vardarbību ģimenē. Palkova norādīja, ka konvencija vardarbības novēršanu valstīm padara par pienākumu un disciplinē tās šajā jomā.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine norādīja, ka Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas veidotu negatīvu prezumpciju pret valsti un potenciāli negatīvi ietekmētu starpvalstu sadarbību, bet saistības daudz nemazinātu.

Paralēli Saeimas deputātu vairākums ir atbalstījis NA, ZZS un AS sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai". Pret to iestājās "Progresīvie" un JV, attiecīgi norādot, ka šādi partijas, kuras vēlās denonsēt Stambulas konvenciju, cenšas "atmazgāt sevi", radīt ilūziju, ka tā šī deklarācija jebkādā veidā varētu būt alternatīva Stambulas konvencijai. "Martas" pārstāve Jonīte atzīmēja, ka vietējais politiķu paziņojums nevar aizstāt konvenciju, jo tas neparedz saistību un kontroles mehānismus valstij.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.