VK: Bez izdienas pensiju reformas ap 2050. gadu tās izmaksāšana sasniegtu vienu miljardu eiro gadā

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Tāpat kancelejā uzsver, ka izdienas pensiju saņēmēju skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis, piemēram, 2011. gadā bija 7198 saņēmēji, bet 2024. gadā jau 12 176.

Tāpat dati liecina, ka 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, bet 42,1% no izdienas pensiju saņēmējiem nav bijuši nodarbināti vai to atlīdzība nesasniedz minimālo darba samaksu.

VK uzsver, ka plānotās izmaiņas neattiecas uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem.

Paredzēts izslēgt no izdienas pensiju profesiju loka diplomātus, paredzot piemaksu par dienesta laiku augsta riska valstīs, kā arī prokurorus un tiesnešus, paredzot speciālo pensiju.

No izdienas pensiju loka tiks izslēgtas profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus.

Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka gandrīz katrai profesijai var atrast iemeslu, kāpēc tai būtu nepieciešama izdienas pensija. Viņš uzsver, ka izdienas pensijas reforma jau tiek apspriesta gadiem, bet ir skaidrs, ka naudu ir grūti sākotnēji iedot, bet vēl grūtāk kādam atņemt.

Kultūras ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka kopumā piekrīt reformai, bet uzsvēra, ka kultūras darbinieku izdienas pensija ir zemākā no visām un māksliniekam ir ļoti ierobežotas iespējas atrast darbu pēc noteikta nostrādātā posma.

Arī IeM atbalstīja plānotos grozījumus, bet uzsvēra, ka ministrija sagaida, ka izmaiņas radīs nelielu ietekmi uz jauno darbinieku piesaisti, bet cer, ka ietekme nebūs liela.

Atsevišķas arodbiedrības aicināja deputātus skatīt izmaiņas ierastajā kārtībā, proti, trijos lasījumos, lai nebūtu steigas. Daži deputāti gan iebilda pret tādu ideju, uzsverot, ka izmaiņas Saeimā jāskata divos lasījumos, jo citādi jautājums var būt "norakts" uz vairākiem mēnešiem vai pat gadiem, jo jau tagad ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa.

Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV) piekrita, ka jautājums ir sarežģīts un tajā iesaistītas vairākas puses, bet norādīja, ka jautājums tiek apspriests vismaz kopš 2013. gada.

Viņa atgādināja, ka Igaunija kopš 2020. gada pilnīgi atteicās no izdienas pensijām, bet ietaupītos līdzekļus, viņasprāt, varētu pielikt darbinieku algām.

"Mēs saprotam, ka baletdejotājs nevar dejot līdz 65 gadiem, bet ir daudzas profesijas, kurās cilvēks apdraud savu dzīvību un viņš nesaņem izdienas pensiju," norādīja deputāte, papildinot, ka viņai īsti nav skaidri kritēriji, pēc kuriem izdienas pensija tiek piešķirta, norādot uz diplomātiem, kuru dzīvība, viņasprāt, nav apdraudēta.

VK apstiprināja, ka Igaunijā izdienas pensijas kopš 2020. gada ir atceltas, bet norādīja, ka Igaunijā IeM darbiniekiem noticis ievērojams algas pielikums, bet kultūras darbiniekiem tika noteikta atsevišķa minimālā alga.

Jau vēstīts, ka 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Valsts kanceleja piedāvāja, sākot ar 2027. gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu.

Valsts kanceleja piedāvāja no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026. gada beigām.

Pēc tam reformas konkrētos likumu grozījumos izstrādāja jau ministrijas, virkni priekšlikumu padarot mīkstākus, bet kopumā ieturot līniju, ka izdienas pensiju saņemšanai tiks celts gan pensionēšanās vecums, gan arī nepieciešamais darba stāžs.