Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni vērtē kā viduvēju

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78% respondentu medijpratības indeksā ieguva vērtējumu no četriem līdz astoņiem punktiem. Vidējais vērtējums dalībnieku vidū sasniedz 5,7 punktus desmit punktu skalā.

Tikai 6% aptaujāto medijpratības līmeni var raksturot kā augstu. Tie ir cilvēki ar teicamām tehnoloģiskajām prasmēm, labām kritiskās domāšanas spējām un izpratni par mediju darbību un vidi.

43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju medijpratība tiek vērtēta kā drīzāk laba. Arī šo grupu raksturo cilvēki ar labām informācijas tehnoloģiju lietošanas prasmēm, apmierinošām spējām izvērtēt mediju saturu un izpratni par mediju vidi.

Abas šīs grupas galvenokārt veido gados jaunākā sabiedrības daļa - personas līdz 45 gadiem -, finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji, cilvēki ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji, latvieši un ģimenes ar bērniem. Šos iedzīvotājus raksturo augsts interneta un informācijas tehnoloģiju rīku patēriņš un liels pavadītais laiks internetā, arī sociālajos medijos.

Trešdaļai jeb 35% Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmenis vērtējams kā vidēji zems. Šī sabiedrības daļa raksturojama kā pasīvi mediju patērētāji, kuri satura izvērtēšanai velta maz laika un uzmanības. Viņi retāk izmanto internetu un sociālos medijus, ikdienā aprobežojas ar saprotamām un ierastām tehnoloģiju funkcijām un bieži saskaras ar grūtībām atpazīt mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus vai izmantot mākslīgā intelekta rīkus.

Zems medijpratības līmenis raksturīgs 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Šīs grupas pārstāvjiem trūkst gan tehnoloģisko prasmju, gan zināšanu par informācijas meklēšanu, tās kritisku izvērtēšanu, drošu interneta un sociālo mediju lietošanu. Viņi ir mazāk informēti par reklāmas un mārketinga taktikām, nosacījumiem, reti izmanto internetu un sociālos medijus, un pārsvarā veic tikai vienkāršas darbības - nosūtīt īsziņu vai e-pastu, uzņemt un pārsūtīt attēlu vai video -, bet neveic sarežģītākas aktivitātes.

Abas grupas ar zemāku medijpratības līmeni nekā vidēji sabiedrībā galvenokārt veido gados vecāki cilvēki - pirmspensijas un pensijas vecumā -, ar vidējo izglītību, vidēju vai zemu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Šajā grupā biežāk ir ārpus Rīgas dzīvojošie un mazākumtautību pārstāvji.

15 līdz 25 gadu veci jaunieši uzrādījuši salīdzinoši augstu medijpratības līmeni - 70% respondentu medijpratības indekss pārsniedza sešus punktus. Jauniešus raksturo augsts tehnoloģisko prasmju līmenis, kā arī labākas mākslīgā intelekta atpazīšanas spējas nekā pārējā sabiedrībā. Kritiskās domāšanas un izpratnes par mediju vidi rādītājs jauniešu vidū ir tuvs kopējiem rezultātiem visā izlasē.

Strādājot ar jauniešu auditoriju, pētnieki aicina pievērsties kritiskās domāšanas spēju uzlabošanai, jo jaunieši ir pirmie, kuri apgūst un lieto jaunās informācijas tehnoloģijas, taču citos medijpratības jautājumos vēl ir nepietiekami pieredzējuši, atbildīgi un arī izglītoti.

Turpretim senioru grupā visi rādītāji ir zemāki nekā pārējā sabiedrībā - medijpratības indekss sasniedza vien 4,6 punktus. Pētnieki norāda, ka šai sabiedrības grupai būtu īpaši jāstiprina informācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes.

Mazākumtautību iedzīvotāju medijpratības rādītāji ir zemāki nekā latviešu vidū - 61% respondentam medijpratības līmenis novērtēts zemāk par sešiem punktiem. Tas liecina, ka cittautieši būtiski atpaliek no vidējā līmeņa Latvijas sabiedrībā, un tas rada dažādus manipulācijas riskus ar šo sabiedrības daļu informatīvajā telpā, bažījas pētnieki.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas sabiedrībā tehnoloģiskās prasmes joprojām apsteidz spēju kritiski izvērtēt informāciju un mediju saturu. Salīdzinoši labāki rezultāti vērojami tādās jomās kā informācijas platformu, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta rīku izmantošana, kā arī piekļuve informācijai. Savukārt vājāki rādītāji saglabājas kritiskās domāšanas, mediju vides izpratnes un informācijas izvērtēšanas prasmēs. Lai gan arī šajos virzienos novērojams progress, tas ir lēnāks nekā tehnoloģisko prasmju pieaugums.

Pētījuma dalībnieku kritiskā domāšana un izpratne par mediju vidi novērtēta ar vidēji 5,6 punktiem. Nevienā no sociāli demogrāfiskajām grupām vidējais rādītājs nepārsniedza 6,5 punktus. Vienīgās sociāli demogrāfiskās grupas, kur vairāk nekā 60% aptaujāto šajos jautājumos ir ar labām vai drīzāk labām iemaņām un zināšanām, ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par svarīgu uzskata informāciju, par kuru plaši ziņo mediji. Vienlaikus 70% piekrīt, ka dažādos masu medijos informācija par vienu un to pašu jautājumu tiek atspoguļota atšķirīgi, bet 64% uzskata, ka medijos atspoguļotais notikums reālajā dzīvē varētu būt sāpīgāks vai traumatiskāks.

Pētījumu no šī gada aprīļa līdz jūnijam īstenoja tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas Fakti", aptaujājot 1537 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem un intervējot 71 dalībnieku vecumā no deviņiem gadiem.