CSP: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jau izmanto mākslīgo intelektu – visaktīvāk jaunieši Apriņķis.lv
- Autors: Centrālā statistikas pārvalde
Foto - pixabay.com, grafika - CSP
Digitālā vide Latvijā turpina attīstīties – arvien vairāk iedzīvotāju izmanto elektronisko identifikāciju (88,9 %) un mākslīgo intelektu (35,1 %), katrs piektais (20,1 %) vērtē un pārbauda tiešsaistē pieejamo informāciju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās.
Statistikas dati liecina, ka 2025. gadā mākslīgo intelektu (MI) izmantojuši 35,1 % interneta lietotāju Latvijā. Galvenokārt MI tika lietots privātām vajadzībām (28,0 %), 15,5 % iedzīvotāju minēja, ka izmantojuši MI darbam, 8,2 % pielietoja MI izglītības procesā. Vīrieši MI izmantoja nedaudz aktīvāk kā sievietes – par 3,7 procentpunktiem vairāk (vīrieši – 37,1 % un sievietes – 33,4 %).
Visaktīvākie MI lietotāji ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem – 72,7 %, lietojot MI gan privātajām vajadzībām (54,6 %), gan mācībām (42,4%). Statistikas dati rāda, ka vecākās gadagājuma interneta lietotāju grupās MI lietošanas biežums samazinās, tomēr 12,1 % iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem un 5,7 % senioru grupā (65–74 gadi) MI rīkus izmanto.
Vairāk kā astoņi no desmit skolēniem un studentiem (85,5 %) izmanto MI – visaktīvāk to izmanto mācību procesā (63,0 %) un privātām vajadzībām (58,6 %). Nodarbinātie iedzīvotāji MI izmantoja nedaudz aktīvāk kā bezdarbnieki (nodarbinātie – 37,0 % un bezdarbnieki – 31,8 %), un MI visaktīvāk lietoja darba un profesionālām vajadzībām – 20,2 %.
Visaktīvākie MI lietotāji ir Rīgas reģiona iedzīvotāji (42,5 %), kas MI izmanto privātām vajadzībām (34,4 %), profesionālajām vai darba vajadzībām (20,5 %) un mācībām (9,8 %). Pēc MI izmantošanas aktivitātes Rīgas reģionam seko interneta lietotāji Zemgalē – 31,0 %, Vidzemē – 28,1 % Kurzemē – 27,5 % un nedaudz mazāk Latgalē – 26,4 %.
No 64,9 % Latvijas interneta lietotāju, kuri mākslīgo intelektu pagaidām neizmanto, 42,3 % kā galveno neizmantošanas iemeslu norāda, ka nav nepieciešamības MI lietot ikdienā, 11,9 % trūkst zināšanu un prasmju, kā MI izmantot, bet 7,0 % atzinuši, ka par šādu tehnoloģiju vispār nebija informēti. Tikai neliela daļa (1,8 %) norādīja, ka no MI izmantošanas atturas datu drošības un privātuma apsvērumu dēļ.
Elektroniskā identifikācija kļuvusi par ikdienu gandrīz 90 % Latvijas interneta lietotāju
Elektroniskā identifikācija2 (eID) Latvijā kļuvusi par neatņemamu digitālās vides daļu, nodrošinot drošu un ērtu personas identitātes apstiprināšanu tiešsaistē. Saskaņā ar 2025. gada apsekojuma datiem eID izmantošana Latvijā ir ļoti izplatīta – pēdējo 12 mēnešu laikā to lietojuši 88,9 % interneta lietotāju. 80,3 % interneta lietotāju eID ir izmantojuši, lai saņemtu privātā sektora pakalpojumus, bet 71,5 % - pašvaldību, valsts un sabiedriskos pakalpojumus.
Starp dzimumiem nav vērojamas būtiskas eID izmantošanas atšķirības – 90,1 % sieviešu un 87,6 % vīriešu norāda, ka lietoja eID pēdējo 12 mēnešu laikā, 73,7 % sieviešu un 69,1 % vīriešu izmantoja valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, 80,5 % sieviešu un 80 % vīriešu – privātā sektora pakalpojumus.
Visaktīvāk eID izmanto jaunākā paaudze – vecumā no 25 līdz 34 gadiem to lieto 95,3 %, bet vecākajās grupās lietošana ir mazāk izplatīta. Starp nodarbinātajiem eID izmanto 93,8 %, kas apliecina šī rīka nozīmi gan darbā, gan ikdienas pakalpojumu saņemšanā.
Katrs piektais Latvijas interneta lietotājs (20 %) pārbauda informācijas patiesumu tiešsaistē
Mūsdienās internets ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai sabiedrības, taču līdz ar tā plašo pieejamību pieaug arī nepatiesas, maldinošas vai nepārbaudītas informācijas apjoms. Tāpēc īpaši nozīmīga kļūst lietotāju spēja kritiski izvērtēt tiešsaistē redzēto saturu – atšķirt uzticamus avotus no apšaubāmiem, pārbaudīt faktus un neizplatīt dezinformāciju.
2025.gada apsekojuma rezultāti liecina, ka katrs piektais jeb 20,1 % interneta lietotāju ir pārbaudījuši informācijas patiesumu (21,5 % vīriešu, 18,8 % sieviešu). Visbiežāk tas darīts, izvērtējot informācijas avotu vai meklējot papildu informāciju (18,2 %), kā arī apspriežoties ar citiem cilvēkiem vai izmantojot citus avotus (6,2 %). Neliela daļa (3,7 %) informācijas pārbaudi veikuši, piedaloties vai sekojot diskusijām internetā.
Statistikas dati liecina, ka gados jaunāki iedzīvotāji biežāk pārbauda informācijas patiesumu – 30,9 % 16–24 gadu vecumā un 29,9 % 25–34 gadu vecumā pārliecinājās par to, vai informācija, ko redzēja tiešsaistē ir patiesa. Savukārt starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem (65-74 gadi) vairs tikai 8,2 % lietotāju pārbauda informācijas patiesumu.
Dati rāda, ka informācijas pārbaude biežāk raksturīga iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (26,6 %). Interesanti, ka arī iedzīvotāji ar pamatskolas vai zemāku izglītību (17,8 %) informācijas uzticamību pārbauda biežāk nekā tie, kuriem ir vidējā izglītība (15,6 %). Tas skaidrojams ar to, ka šajā grupā ietilpst arī jaunieši, kas vēl mācās un kopumā ir digitāli aktīvāki.
Analizējot datus pa reģioniem, redzams, ka Rīgas reģionā interneta lietotāji pret informāciju internetā attiecas kritiskāk kā pārējos Latvijas reģionos – 25,6 % no lietotājiem pārbauda informācijas patiesumu un 23,9 % - avotu uzticamību. Savukārt citos Latvijas reģionos ir līdzīgs interneta lietotāju īpatsvars, kas pārbaudīja informācijas patiesumu tiešsaistē, augstāks ir Latgalē (18,2 %), kam seko Kurzemē – 14,7 %, Vidzemē – 13,7 % un Zemgalē – 13,3 %.
Trešdaļa interneta lietotāju (29,2 %) saskarās ar aizvainojošu saturu internetā
Digitālajā vidē iedzīvotāji arvien biežāk saskaras ar dažādām negatīvām parādībām, tostarp aizvainojošu, pazemojošu vai uzbrūkošu saturu. Šādi gadījumi var ietvert verbālus apvainojumus, draudus, naidīgus komentārus vai citu emocionāli kaitējošu rīcību tiešsaistē. 2025. gadā trešdaļa (29,2 %) no interneta lietotājiem Latvijā ir saskārušies ar aizvainojošu vai uzbrūkošu saturu internetā.
Visbiežāk šāds saturs bija saistīts ar politiskajiem vai sociālajiem uzskatiem (23,9 %), kam sekoja rase vai etniskā piederība (11,5 %) un piederība LGBTIQ+ kopienai (9,2 %). Salīdzinoši retāk aizvainojošs saturs ticis vērsts dzimuma (5,8 %), reliģijas vai ticības (5,7 %), vecuma (3,7 %) un invaliditātes (3,0 %) dēļ.
2025.gadā veiktā apsekojuma rezultāti liecina, ka interneta lietošana ir kļuvusi universāla – to regulāri izmanto 93,6 % Latvijas iedzīvotāju un īpaši straujš interneta lietotāju pieaugums ir vecāko paaudžu vidū. Ja 16 līdz 44 gadu vecuma grupās internetu lieto gandrīz vai visi (vairāk nekā 97 %), tad 55-64 gadu vecumgrupā to izmanto 89,7 %, bet 65–74 gados – jau 77,8 %, kas ir vairāk kā divkāršs pieaugums pēdējā desmitgadē.
Vienlaikus pieaug arī iepirkšanās internetā – 75,2 % Latvijas iedzīvotāju ir veikuši pirkumus tiešsaistē, un vairāk nekā puse (54,1 %) to dara regulāri. Aktīvākie pircēji ir iedzīvotāji vecumā 25–34 gadi (72,2 %), savukārt, pieaugot vecumam, aktivitāte samazinās, taču arī seniori arvien biežāk izmanto tiešsaistes iepirkšanos. Šie dati apliecina, ka digitālā vide kļūst arvien iekļaujošāka, aptverot gan jaunākas, gan vecākas paaudzes.