Pētījums: Latvijā 13% iedzīvotāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savu pamatbanku

Vienlaikus 80,3% pēdējo gadu laikā nav mainījuši savu pamatbanku, bet 6,6% ir apsvēruši šādu ideju.

51,7% respondentu, kuri pēdējo gadu laikā nomainījuši pamatbanku, norādīja, ka to nomainīja, jo jaunā banka piedāvāja izdevīgākus nosacījumus, 26,4% norādīja, ka jaunā banka piedāvāja plašāku vai piemērotāku pakalpojumu klāstu, 21% atbildēja, ka jaunajā bankā ir labāka pieredze digitālajos kanālos.

Latvijā 61% iedzīvotāju ir viens konts Latvijā licencētā bankā, bet 38% ir vairāki konti, savukārt 1% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bankas konts, tas ir Latvijā nelicencētā bankā.

SKDS pētījuma dati rāda, ka 62,6% respondentu ir atvērts bankas konts "Swedbank", 27,9% - "SEB bankā", 23% - bankā "Citadele", 15% - "Revolut", bet 13,1% - "Luminor Bank".

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto norādīja, ka ar savu pašreizējo pamatbanku sadarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt 19% aptaujāto norādīja, ka pamatbankā ir četrus līdz desmit gadus, 6% - no viena līdz trim gadiem, bet 1% - mazāk nekā vienu gadu.

Pētījuma dati liecina, ka 93% respondentu ir apmierināti ar savu pamatbanku, bet 5% ir neapmierināti. Ja cita banka piedāvātu labākus nosacījumus, 34% mainītu pamatbanku, bet 45% to nedarītu.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji aizvien izvēlas palikt konkrētajā pamatbankā, ir tas, ka banka izvēlēta sen atpakaļ un līdz šim nav bijis nopietnu iemeslu mainīt, šādu atbildi sniedza 80,9% respondentu. Vienlaikus 23,3% norādīja, ka konkrētajai bankai ir ērta digitālā platforma vai lietotne, 20,6% novērtē bankomātu pieejamību, 16,9% norāda, ka ir izdevīgi vai pieņemami nosacījumi, bet 9,1% ir svarīga bankas filiāles atrašanās vieta.

SKDS pētījums rāda, ka šobrīd 65,85% respondentiem nav aktīva kredīta, bet 12,3% ir hipotekārais kredīts, 8,3% - auto līzings, 5% - kredītkartes parāds, bet 2,4% ir cita veida kredīts.

Lielākā daļa jeb 79,1% nav vērsušies bankā, lai uzlabotu kredīta nosacījumus, bet 20,6% ar šādu lūgumu ir vērsušies bankā. Vienlaikus 67% nav apsvēruši domu pārkreditēties pie citas bankas, bet 5,7% to ir izdarījuši.

Latvijā 45% iedzīvotāju uzskata, ka pastāv pietiekama konkurence starp bankām, bet 34% domā pretēji.

SKDS pētījumā piedalījās 1807 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuriem ir konts bankā.

Savukārt pasākumā Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā banku konkurencē ir mainījušās vairākas lietas. Banku uzraugu skaits ir palielinājies - lielās bankas uzrauga Eiropas Centrālā banka, naudas atmazgāšanas jomā bankas uzrauga Latvijas Centrālā banka, patērētāju tiesību jomā to dara Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, savukārt uzraudzību datu uzraudzības jomā veic Datu valsts inspekcija. Tāpat bankas ir pakļautas vienotai noregulējuma uzraudzības iestādei.

Tāpat Cērps atzīmēja, ka no banku tirgus ir izstājušies vairāki dalībnieki, bet tas nav atstājis finanšu satricinājumus. Šobrīd ir pieejamas 443 bankas, kas nav Latvijā licencētas. Viņš arī norādīja, ka banku nozare ir kļuvusi efektīvāka un veiksmīgi tiek īstenotas iniciatīvas, kas uzlabo Latvijas klientu mobilitāti.

Jau ziņots, ka KP pirmdien atklāj Konkurences tiesību nedēļu.

Nedēļas gaitā paredzēti vairāki pasākumi juristiem, uzņēmējiem, publisko personu pārstāvjiem un nozaru asociācijām.

Pasākumu mērķis ir veicināt izpratni par godīgas konkurences nozīmi un rosināt profesionālu dialogu par efektīvu konkurences politikas piemērošanu Latvijā.