Krīzes vadības centra vadītājs: Sabiedrības gatavība krīzēm sākas ar katra cilvēka personīgo sagatavotību
- Autors: LETA
Foto - Reinis Inkēns, Saeima
Sabiedrības gatavība krīzēm sākas ar katra cilvēka personīgo sagatavotību un rīcībspēju, uzsvēra Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, kurš otrdien piedalījās Saeimā notikušajā diskusijā par valsts noturību un materiālajām rezervēm.
Zīle sprieda, ka aizvadīto gadu laikā Latvijā pieaugusi izpratne par praktisku gatavību krīzēm, taču joprojām ir daudz darāmā. Kā piemēru Zīle minēja bruņoto spēku ieviesto "72 stundu somas" koncepciju, kas aicina katru mājsaimniecību nodrošināt pārtiku, medikamentus un citas nepieciešamās preces vismaz trim diennaktīm.
"Tā nav tikai soma trīs dienām - tā ir filozofija un pirmais solis mūsu katra gatavībā. Gatavs indivīds nozīmē gatavāku valsti," sacīja Zīle.
Viņš piebilda, ka Krīzes vadības centra uzdevums ir pārliecināties, vai nozaru noturības plāni ir reāli īstenojami un segti ar materiāli tehniskajiem resursiem, nevis tikai sagatavoti "uz papīra".
Diskusijā piedalījās arī bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, kurš uzsvēra, ka no Ukrainas pieredzes Latvija var mācīties sistemātisku gatavošanos un institucionālo elastību. Viņš norādīja, ka Ukrainas pārvaldes sistēmas spēja pielāgoties kara apstākļiem un saglabāt digitālo un finanšu infrastruktūru apliecina, cik svarīga ir iepriekšēja sagatavošanās.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers pauda, ka krīzes situācijās sabiedrības noturību lielā mērā nosaka uzticēšanās līmenis valsts institūcijām. Pēc viņa paustā, ja cilvēki tic, ka valsts zina, ko dara, viņi saglabās mieru arī neparedzamos apstākļos.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa diskusijā prezentēja izpēti par valsts materiālo rezervju praksi Somijā, Izraēlā un Jaunzēlandē, uzsverot, ka rezervju sistēmas uzturēšana ir stratēģiski nozīmīgs drošības elements, kas nodrošina sabiedrības pamatvajadzības un valsts institūciju nepārtrauktu darbību ārkārtas situācijās.
Vīksniņa norādīja, ka Somijā materiālo rezervju sistēma veidota ciešā sadarbībā starp valsti un uzņēmējiem - uzņēmumi uztur noteiktus krājumus, bet valsts kompensē obligātās uzglabāšanas izmaksas. Šāda pieeja nodrošina gan preču pieejamību, gan sabiedrības uzticēšanos valsts rīcībai krīzēs, sprieda Vīksniņa.
Viņa piebilda, ka efektīva rezervju pārvaldība nav skatāma atsevišķi no citiem civilās aizsardzības elementiem un ir cieši saistīta ar iedzīvotāju individuālo gatavību. Pētniece uzsvēra, ka valsts noturība pret katastrofām ir visu kopīgs uzdevums.
Diskusiju vadīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), kura norādīja, ka mūsdienu krīzes - dabas katastrofas, militāri apdraudējumi, ekonomiskie satricinājumi vai piegādes ķēžu pārrāvumi - prasa ne tikai efektīvus risinājumus valsts līmenī, bet arī sabiedrības spēju būt gatavai un uzticēties valsts institūcijām.