VARAM: Mākslīgo intelektu ikdienas darbā izmanto 65% valsts institūciju
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veikusi monitoringu par mākslīgā intelekta (MI) pielietošanu valsts pārvaldē. Pētījuma rezultāti atklāj, ka MI izmantošanas līmenis valsts pārvaldē ir ļoti atšķirīgs, un lielākie izaicinājumi tā izmantošanā saistīti ar praktiskiem resursiem – finansējumu, tehnoloģijām un apmācībām. Par spīti šķēršļiem vairāk nekā 65% iestāžu ikdienas darbā tiek izmantoti MI rīki, informēja ministrijā.
VARAM pētījumā piedalījās vairāk nekā 150 institūcijas, tajā skaitā ministrijas, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, to pakļautības iestādes un valsts kapitālsabiedrības. Šāds monitorings, paplašinot respondentu loku, tiek veikts jau otro gadu.
Pētījums atklāj, ka dažādus MI risinājumus izmanto 65% aptaujāto iestāžu – 90% ministriju, 57% pašvaldību, 46% pašvaldību iestāžu, 78% valsts iestāžu, 79% valsts kapitālsabiedrību un 63% citu iestāžu.
Aptaujas rezultāti rāda, ka visbiežāk MI tiek izmantots dokumentu analīzē un datu ieguvē – šādu risinājumu pielietošanu norādīja 37% institūcijas. MI palīdz ātrāk sagatavot vēstules, atskaites un normatīvos aktus. Plaši pārstāvēta arī MI izmantošana klientu apkalpošanā (čatboti), tulkošanā, sanāksmju transkribēšanā un mācību procesa plānošanā. Vienlaikus 35% institūcijas norādījušas, ka MI šobrīd vispār neizmanto.
Vērtējot izmantotos rīkus pēc popularitātes, ņemot vērā iespēju izvēlēties vairākus rīkus, redzams, ka 41% respondentu izmanto “ChatGPT”, 21% – “Copilot” un 6% – “Gemini”. Atsevišķās iestādēs izmantoti arī specializēti risinājumi, piemēram, vizuālās apstrādes rīki Latvijas Mākslas akadēmijā vai datu analīzes rīki Centrālajā statistikas pārvaldē.
Kā būtiskākos šķēršļus MI ieviešanā institūcijās 65% respondentu norādījuši zināšanu trūkumu, 49% – tehnisko pieejamību un 48% – bažas par datu drošību. Retāk pieminēti juridiskie ierobežojumi vai bažas par kļūdu iespējamību, tomēr, arī tie ietekmē MI risinājumu attīstību.
Viena ceturtā daļa iestāžu ir noteikusi vai plāno noteikt atbildīgo par MI, bet šobrīd atsevišķs MI speciālists ir aptuveni 9% iestāžu. Aptuveni puse iestāžu atzīst, ka tām nav un netiek plānots piesaistīt atsevišķus darbiniekus, kas specializētos tikai MI jautājumos, savukārt 23% norāda, ka šādu funkciju iecerēts izveidot nākotnē.
Šobrīd aptuveni piektā daļa jeb 19% sadarbojas ar akadēmisko vai privāto sektoru MI jautājumos, taču nākamo 12 mēnešu laikā 41% plāno uzsākt konkrētus MI projektus. Tas signalizē par gaidāmu aktivitātes pieaugumu, īpaši organizācijās, kas MI redz kā būtisku darba efektivitātes uzlabošanas rīku.
Kā veiksmīgākos MI izmantošanas piemērus VARAM min Latvijas Valsts radio un televīzijas centra telefonijas botu latviešu valodā “Signe”, kas spēj saprast un atbildēt uz klientu jautājumiem par eParakstu, izmantojot runas atpazīšanu, dabīgās valodas saprašanu un balss sintēzi, tāpat MI risinājumi tiek izmantoti Latvijas ārējas robežas monitoringā. Latvijas Republikas Saeima un vairākās pašvaldības izmanto Latvijā veidotu transkripcijas rīku, kas ir ērts, drošs un latvisks runas atpazīšanas rīks, kas pārvērš sapulces, intervijas un lekcijas tekstā 29 valodās.
Savukārt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izmanto numurzīmju atpazīšanas risinājumu, lai automatizētu transportlīdzekļu caurlaižu un iebraukšanas kontroli pilsētas teritorijā. Risinājums balstās uz mākslīgā intelekta datorredzes tehnoloģijām, kas spēj nolasīt un atpazīt transportlīdzekļu numurzīmes, nodrošinot ātrāku un precīzāku datu apstrādi.