Aptauja: Latvijā 11% iedzīvotāju ir grūtības segt pamatizdevumus

Aptaujas rezultāti liecina, ka 34% Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu, spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm arī veidot uzkrājumus, savukārt 6% savu situāciju raksturo kā ļoti labu - var atļauties visu nepieciešamo un regulāri veidot uzkrājumus.

Demogrāfiski vispozitīvāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji 40-49 gadu vecumā - šajā grupā līdz 45% respondentu norādījuši, ka viņu finanšu stāvoklis ir labs vai ļoti labs. Šī vecuma grupa bieži raksturojama ar stabilu nodarbinātību, augstākiem ienākumiem un lielāku profesionālo pieredzi, kas kopumā var veicināt pozitīvāku pašvērtējumu. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem savu finansiālo situāciju pārsvarā raksturo kā apmierinošu - šādu atbildi snieguši aptuveni puse aptaujāto.

Aptaujā secināts, ka iedzīvotāju finansiālais vērtējums ir atkarīgs arī no dzīvesvietas. Vispārliecinātākie par savu finanšu situāciju ir Rīgas reģiona iedzīvotāji, kur gandrīz puse savu finanšu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt vismazāk pārliecināti ir Latgales iedzīvotāji, kur tikai 28% savu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Arī bruto darba samaksas rādītāji par pilnas slodzes darbu liecina, ka vislielākā vidējā bruto darba samaksa ir Rīgas reģionā - 1980 eiro, savukārt viszemākā Latgalē - 1317 eiro.

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji, kuri saņem algu no 1251 eiro, savu finanšu situāciju biežāk vērtē kā labu vai ļoti labu. Turklāt starp sievietēm un vīriešiem būtisku atšķirību nav.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1342 eiro un gada laikā pieauga par 11%, nodrošinot 7% reālu pieaugumu. Sagaidāms, ka algu kāpums turpināsies arī nākamgad. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju palielina uzkrājumus, un Latvijas Bankas dati liecina, ka tie sasnieguši 12,5 miljardus eiro.