Aptauja: jaunieši negaida krasas pārmaiņas Latvijas ekonomikā tuvākajā laikā

Gandrīz 48% jauniešu uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija nākamo 12 mēnešu laikā paliks bez būtiskām izmaiņām, savukārt aptuveni 22% sagaida nelielu uzlabošanos. Ievērojamu ekonomikas pasliktināšanos prognozē vairs tikai ap 6% respondentu, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā 2022. gadā.

Samazinājušās arī bažas par bezdarba pieaugumu. Apmēram 41% jauniešu uzskata, ka bezdarba līmenis nākamā gada laikā nemainīsies, bet vēl aptuveni 26% sagaida tā nelielu samazināšanos. Tikmēr strauju bezdarba pieaugumu prognozē tikai ap 2% aptaujāto.

Vienlaikus jaunieši joprojām rēķinās ar cenu kāpumu. Aptuveni puse respondentu uzskata, ka patēriņa preču cenas nākamā gada laikā augs līdzšinējā tempā, bet vēl piektdaļa jeb 20% domā, ka cenu pieaugums būs lēnāks. Cenu samazināšanos sagaida tikai 3% aptaujāto.

Pretēji piesardzīgajām cenu gaidām, jaunieši ir samērā optimistiski par atalgojumu. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% respondentu uzskata, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā nākamā gada laikā pieaugs, savukārt algu samazināšanos paredz tikai 1,6% jauniešu.

Raugoties nākotnē, jaunieši ekonomikas attīstību tuvākajos piecos gados vērtē piesardzīgi optimistiski. Lielākā daļa jauniešu uzskata, ka ilgākā termiņā Latvijas ekonomiskā situācija uzlabosies, lai gan strauju izrāvienu negaida.

45% jauniešu uzskata, ka nākamo piecu gadu laikā ekonomiskā situācija nedaudz uzlabosies, bet vēl ap 6% prognozē ievērojamu uzlabojumu. Savukārt 22% respondentu domā, ka ekonomiskā situācija nedaudz pasliktināsies. Teju 15% jauniešu uzskata, ka situācija paliks bez būtiskām pārmaiņām. Ievērojamu ekonomikas pasliktināšanos piecu gadu perspektīvā prognozē tikai ap 9% respondentu, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados.

Vērtējot ilgtermiņa riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei, jaunieši visbiežāk izceļ cenu pieaugumu. Par augstu līdz ļoti augstu risku pārtikas cenu kāpumu uzskata 59% respondentu, savukārt energoresursu cenu pieaugumu - ap 55%. Lai gan šie rādītāji ir zemāki nekā 2022. gadā, cenu jautājums joprojām ir viens no nozīmīgākajiem satraukuma iemesliem jauniešiem.

Par būtisku risku jaunieši uzskata arī ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos reģionā. To kā būtisku apdraudējumu Latvijas ekonomikas izaugsmei vērtē 55% respondentu.

Vidēja termiņa izaicinājumu vidū jaunieši izceļ arī nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences, darbaspēka pieejamību un valsts budžeta iespējas. 62% aptaujāto uzskata demogrāfiju par lielu vai ļoti lielu izaicinājumu Latvijas tautsaimniecībai nākotnē. Izceltas arī ierobežotas valsts budžeta iespējas un darbaspēka pieejamība.

Nozīmīgu izaicinājumu vidū pieminēta arī prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām un nepieciešamība uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Vienlaikus samazinājušās bažas par piegāžu ķēžu pārrāvumiem un Covid-19 ietekmi, kas iepriekšējos gados tika uzskatīti par vieniem no galvenajiem ekonomiskajiem riskiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka jaunieši Latvijā apzinās zināšanu un prasmju pilnveides nozīmi visa mūža garumā. 81% jaunieši pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka jaunas zināšanas un prasmes jāapgūst visa mūža garumā, bet vēl ap 18% drīzāk piekrīt. Kopumā gandrīz 99% jauniešu atzīst mūžizglītības nozīmi, un šis rādītājs jau vairākus gadus saglabājas ļoti augsts.

Vienlaikus jaunieši piesardzīgāk vērtē to, cik labi iegūtās zināšanas atbilst darba tirgus prasībām. Ap 78% jauniešu uzskata, ka viņu zināšanas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū, taču tikai ap 25% tam pilnībā piekrīt. Vērtējot iespējas strādāt labi atalgotu darbu Latvijā, pozitīvi noskaņoti ir ap 63% respondentu, savukārt attiecībā uz darbu ārvalstīs - ap 72%.

61% jauniešu uzskata, ka viņu zināšanas ļautu dibināt savu biznesu, tomēr pilnīgu pārliecību pauduši vien 21,6%.

Vienlaikus jaunieši norāda arī uz šķēršļiem, kas kavē prasmju pilnveidi. Kā būtiskākie faktori tika minētas grūtības savienot mācības ar darbu vai ģimenes dzīvi, finanšu līdzekļu vai motivācijas trūkums, kā arī informācijas trūkums par iespējām, kur un kā apgūt jaunas prasmes.

72% jauniešu ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo stāvokli, savukārt ap 28% ir drīzāk vai pilnībā neapmierināti. Tajā pašā laikā jaunieši nākotnē raugās samērā optimistiski - ap 66% prognozē, ka viņu finansiālais stāvoklis nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, bet tikai 4% paredz ievērojamu pasliktināšanos.

75% jauniešu pilnībā vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka jūtas droši par savu nākotni, kamēr ap 25% jūtas nedroši. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, būtiskas svārstības šajā rādītājā nav vērojamas.

Vērtējot savas iespējas iegūt labāk atalgotu darbu tuvākā gada laikā, ap 53% jauniešu sagaida uzlabojumus, savukārt gandrīz 40% uzskata, ka situācija paliks nemainīga. Tikai ap 3% prognozē pasliktināšanos.

Jaunieši pēc izglītības iestādes absolvēšanas par pilnas slodzes darbu vidēji vēlētos saņemt ap 1937 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Aptuveni pusei jauniešu vēlamais atalgojums nepārsniedz 2000 eiro, bet gandrīz piektā daļa cer saņemt 2500 eiro vai vairāk.

Jauniešu noskaņojuma aptauja sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" tika īstenota 2025. gada rudenī.

Aptaujā piedalījās 205 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 29 gadiem.