Barikāžu 35.gadadienas konferencē uzsver sabiedrības saliedētību, drosmi un barikāžu mantojuma nozīmi arī mūsdienās
- Autors: Saeimas preses dienests
Foto - Laura Zaula, Saeima
Barikādes ir apliecinājums tam, ka cilvēki drosmi un ticību brīvībai var paust pavisam vienkārši – atnākot, paliekot un nepadodoties. Tās mums atgādina, ka par brīvību esam atbildīgi ik dienu, to piektdien, 16.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, video uzrunā 35.gadadienai veltītās konferences dalībniekiem. Šodien Saeimā vēsturnieki, tiesību un drošības eksperti akcentē barikāžu pieredzi kā unikālu nevardarbīgas tautas pretestības piemēru, kas kalpojis par pamatu mūsdienu Latvijas valstiskuma un aizsardzības spēju stiprināšanai.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka mainoties paaudzēm, mainās arī skatījums uz barikādēm. Tāpēc aicinu šodien runāt ne tikai par vēsturisko piemiņu, bet arī par praktisku mācību – kā sabiedrības saliedētība un noturība var stiprināt mūsu valsts drošību, teica D.Mieriņa. Viņa arī vēlēja, lai barikāžu laika atmiņu stāsti un šodienas vēstījumi sniedz mums pārliecību, ka ikviens ar savu darbu, godīgumu un klātesamību var stiprināt valsts drošību.
Konferences atklāšanā Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica izcēla trīs atziņas – izšķiroša bija, pirmkārt, apņemšanās un atbildība nosargāt, jo citādi nevar, otrkārt, līdzdalība jeb griba aizstāvēt savu valsti un treškārt, pārliecība par tiesībām uz savu valsti.
Viņa akcentēja sabiedrības līdzdalības nozīmi kā neatņemamu brīvības un drošības priekšnoteikumu. “Neviens parlaments, neviena valdība un neviena starptautiska organizācija nespēj aizstāt cilvēku pašu gribu aizstāvēt savu valsti,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Viņa uzsvēra arī barikāžu laika tautas garīgā spēka un pārliecības nozīmi: “Latvijas tautas spēks slēpās pārliecībā, ka arī mums – mazai tautai – ir tiesības uz savu balsi, valsti, valodu un nākotni. Un šī pārliecība ir jāstiprina arī šodien.”
Z.Kalniņa-Lukaševica pateicās barikāžu dalībniekiem, norādot, ka viņu ieguldījums Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā netiks aizmirsts. Viņa arī atgādināja, ka demokrātija, par ko pirms 35 gadiem iestājās barikāžu dalībnieki, ir atbildība, un tā ietver pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, neatkarīgu mediju atbalstīšanu, augstus cilvēktiesību standartus un cieņpilnas diskusijas.
Konferencē klātesošos uzrunāja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa un 4.maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka.
Konferences “1991.gada janvāra barikādes kā tautas pretestības totalitārajam režīmam izpausme un mācības mūsdienām” dalībnieki šodien analizē barikāžu nacionālo un starptautisko nozīmi, to organizāciju, tautas gara pacēlumu un ieguldījumu Latvijas drošības pamatu veidošanā. Tāpat eksperti spriež par nevardarbīgās pretošanās tiesiskajiem, vēsturiskajiem un militārajiem aspektiem, sabiedrības lomai un gatavībai nemilitārai pretestībai kara vai pagaidu okupācijas apstākļos.
Šomēnes aprit 35 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad mūsu līdzcilvēki plecu pie pleca aizsargāja savu atjaunoto valsti. Ik gadu janvāra izskaņā Latvijā tiek iedegti ugunskuri, lai pieminētu šos notikumus.