Saulkrastos remigrantu ģimenes dosies pretim zelta rudenim Apriņķis.lv
- Autors: Megija Kokoreviča
Foto – Inga Madžule
Lai sniegtu atbalstu ģimenēm, kas nesen atgriezušās Latvijā, un veidotu ciešākas saites starp remigrantiem, gan tie, kas no ārzemēm pārcēlušies nesen, gan tie, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk, tīklošanās pasākumu sērijas remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” ietvaros 21. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 tiek aicināti izbaudīt krāšņo Vidzemes rudeni Saulkrastos. Dienu plānots pavadīt aktīvā un draudzīgā gaisotnē, dodoties pārgājienā pastaigu maršrutā “Mazā Latvija”, kas veidots Latvijas kontūras formā.
Pulcēšanās notiks pie Saulkrastu Tūrisma informācijas centra plkst. 12.00. Saulkrastu novada vecākais tūrisma informācijas konsultants Rimants Lūsis iepazīstinās dalībniekus ar Saulkrastu vēsturi un interesantiem faktiem par izvēlēto maršrutu. Pēc pārgājiena diena tiks noslēgta ar pikniku, kur dalībniekiem būs iespēja neformālā gaisotnē iepazīties un dalīties pieredzē par atgriešanos Latvijā.
Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, turpinot 2023. gadā aizsākto tradīciju pulcēt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes. Šie pasākumi sniedz iespēju veidot jaunas pazīšanās, draudzīgi risināt sarunas par svarīgiem jautājumiem, kas skar atgriešanos Latvijā, un iepazīt dažādas Vidzemes vietas.
Inga Madžule sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” skaidroja, ka šis ir jau otrais gads, kopš vairākos Vidzemes novados tiek rīkoti šāda veida pasākumi. Atsaucība esot laba, tomēr bieži vien atkarīga no laikapstākļiem. Parasti ierodoties aptuveni 20 cilvēku, tomēr ar to pilnīgi pietiekot, lai nelielā kompānijā satiktos un iepazītos. Ir cilvēki, kas braucot teju uz visiem pasākumiem. Pats pirmais pasākums noticis Cēsīs, bet uz to ieradušās ģimenes arī no Valmieras un pat Gulbenes.
Lielākās grūtības – atrast dzīvesvietu
Inga atklāj, ka lielākās grūtības remigrantiem sagādā dzīvesvietas atrašana. Otrkārt, ģimenēm, kurās aug bērni, grūtības rada arī latviešu valodas prasmju nostiprināšana. Tāpat bērni jāiekārto bērnudārzos un skolās, savukārt vecākiem – jāatrod jauna darbavieta, ja vien nav iespējas strādāt attālināti iepriekšējā darbā. “Reģionos ar to darbu ir tā, kā ir. Šie ir trīs lielākie izaicinājumi,” norāda Inga.
Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atgriežas dzimtenē, pēc Ingas novērojumiem, ir bērni. Kad bērnam ir jāuzsāk skolas vai bērnudārza gaitas, daudzas ģimenes dodas mājās, jo ārzemēs bērnudārzs nav tik viegli pieejams kā pie mums. Tāpat daudzi cer uz savu vecāku atbalstu mazbērnu pieskatīšanā. Vēl kāds diezgan populārs iemesls, kāpēc cilvēki atgriežas, ir došanās pelnītā atpūtā – pensijā. Kad tiek sasniegts pensijas vecums, nekas viņus ārzemēs vairs netur, viņi paliek vieni un ir gatavs atgriezties.
Dzīves dārdzība pieaug visur
Būtiski esot uzsvērt, ka dzīves dārdzība Apvienotajā Karalistē tāpat kā citviet pasaulē pieaug. Kā norāda Inga, vēl pirms 10–15 gadiem citur varēja nopelnīt vairāk, taču šobrīd, arī strādājot Latvijā, dzīves kvalitāte nemainās. Varbūt cilvēks pelna mazāk, bet dzīves kvalitāte ir labāka.
Inga pastāsta, ka Latvijā ir piecas remigrācijas koordinatores, kuras palīdz cilvēkiem jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos dzimtenē. Tāpat esot noteiktas vietas, kur šie cilvēki var vērsties ar jautājumiem. Daudz informācijas var iegūt arī sociālajos tīklos un, piemēram, tīmekļvietnē paps.lv (“Palīdzi atgriezties paša sētā”). Arī katrā pašvaldībā esot viens cilvēks, kas ir deleģēts, lai palīdzētu cilvēkiem rast atbildes uz dažādiem jautājumiem un padarītu viņu atgriešanos mājās pēc iespējas patīkamāku.
“Visvairāk cilvēku atgriežas no Apvienotās Karalistes, Skandināvijas, Vācijas,” stāsta Inga, piebilstot, ka šogad ir saskārusies ar ģimenēm no Kanādas. Parasti vidējais laiks, kas pavadīts ārpus dzimtenes, esot divpadsmit gadu. Daudzi tagad atgriežas pēc krīzes, atgriežas arī daudzi jaunieši, kas beiguši studijas. Cilvēki, kas devušies uz ārzemēm, lai nopelnītu pensiju, parasti prom ir ilgāk.
Dalību plānotajā pasākumā var pieteikt, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot uz tālruņa numuru 29374285 līdz 19. septembra vakaram. Katra ģimene tiek aicināta līdzi ņemt groziņu kopīgajam piknikam pasākuma noslēgumā.