Aptauja: Latvijā 32% vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītībai

Vienlaikus Latvijā 37% vecāku neveido uzkrājumu bērnu nākotnei.

Aptauja atklāj, ka vecāku uzkrājumu paradumi bērnu nākotnei Baltijas valstīs atšķiras. Izglītībai visbiežāk uzkrāj Latvijā un Lietuvā - attiecīgi 32% un 31% vecāku, kamēr Igaunijā šādu uzkrājumu veido 21% ģimeņu, kas ir zemākais rādītājs Baltijā.

Uzkrājumi bez konkrēta mērķa, ļaujot bērnam pašam vēlāk izlemt, kā izmantot līdzekļus, ir nedaudz populārāki Lietuvā - 19% vecāku. Latvijā un Igaunijā šādu pieeju izvēlas vienādi - 16% vecāku katrā valstī.

Aptaujas rezultātos redzams, ka Igaunijā vecāki salīdzinoši bieži uzkrāj mājokļa iegādes atbalstam, kur šādu izvēli norādījuši 13% vecāku. Lietuvā šādu atbildi snieguši 11%, savukārt Latvijā tikai 5% vecāku paredz līdzekļus bērna nākotnes mājokļa iegādei.

Bērnu talantu attīstībai, piemēram, sportā vai mūzikā, Latvijā uzkrāj 4% vecāku, kamēr Lietuvā un Igaunijā 3% vecāku.

Tomēr liela daļa vecāku Baltijas valstīs neveido uzkrājumus bērnu nākotnei. Igaunijā tie ir 40%, Latvijā šis rādītājs sasniedz 37%, bet Lietuvā - 30%.