Sagatavotas likuma izmaiņas līdzvērtīga atbalsta nodrošināšanai priekšlaikus dzimušo bērnu ģimenēm

Līdz 19.septembrim saskaņošanai nodoti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz, ka vecāku pabalsta periodā ieskaitīs tikai dzemdību atvaļinājumu, nevis visu maternitātes pabalsta saņemšanas laiku pēc dzemdībām.

Šobrīd likums paredz, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir piecas nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par piecām nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu.

Vienlaikus kopš 2022.gada 1.augusta vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Līdz ar to papildu atbalsts ir paredzēts tikai tiem vecākiem, kuriem bērns piedzimst ļoti agri - vēl pirms bērna māte ir devusies grūtniecības atvaļinājumā. Rezultātā veidojas situācija, kurā pret vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, ir atšķirīga attieksme.

Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu.

Tāpat paredzētas izmaiņas attiecībā uz paternitātes pabalstu. Šobrīd likums paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit darba dienām. LM skaidro, ka pašlaik šī norma tiek piemērota dažādi - daļa darba devēju piešķir desmit darba dienu atvaļinājumu par katru vienās dzemdībās dzimušo bērnu, bet pabalsts tiek izmaksāts tikai par vienu bērnu. Līdz ar to grozījumi nostiprinās tiesības uz pabalstu par katru bērnu atsevišķi. Analogus nosacījumus paredzēts noteikt arī personai, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka vecāku pabalstu izmaksā tikai par bērniem, kuriem ir piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Izņēmums attieksies uz personu, kas ir sociāli apdrošināts Latvijā, vai tās ģimenes locekli, kas dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveicē vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.

LM skaidro, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā uz terminētu laiku, bet kuru ģimene un bērni dzīvo ārpus Latvijas. Pašreizējais regulējums ļauj šādām personām saņemt vecāku pabalstu arī pēc darba attiecību izbeigšanās un termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma, jo nav noteikts, cik ilgam laikam pabalsts piešķirams.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas, strauji pieaug tendence, kad vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, Uzbekistānas un Tadžikistānas, kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī.

Rezultātā ar Latvijas sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek finansēts ilgstošs atbalsts ģimenēm ārvalstīs. LM uzskata, ka šāda prakse neatbilst pabalsta mērķim.

Turklāt trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās apdrošināšanas iemaksas trīs vai sešu mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā, norāda LM.

Tāpat tiks precizēti nosacījumi, kādos izmaksājama vecāku pabalsta nenododamā daļa.

Šobrīd likums paredz, ka personām, saņemot vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Kā uzsver LM, juridiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt likumu ar normu, kas nosaka, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tā ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu.

Saskaņā ar LM aprēķiniem grozījumiem būs fiskāli neitrāla vai pat pozitīva ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Paredzēts, ka nākamajā gadā ietaupījums sasniegs 532 257 eiro, 2027.gadā - 762 874 eiro, 2028.gadā - 792 949 eiro, bet 2029.gadā - 825 758 eiro. Neliels papildu izdevumu pieaugums gaidāms tikai priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecāku pabalstu izmaksai, bet šī summa tiek vērtēta kā nebūtiska.

Likuma izmaiņu ieviešanai VSAA būtu jāpielāgo informācijas sistēmas funkcionalitāte. Šim mērķim 2026.gadā paredzēts finansējums 36 179 eiro apmērā.

Likuma izmaiņu apstiprināšanas gadījumā tās tiktu ieviestas no 2026.gada 1.janvāra, jo VSAA nepieciešami vismaz trīs mēneši, lai nodrošinātu informācijas sistēmas pielāgošanu, skaidro LM.

Grozījumiem gūstot atbalstu Ministru kabinetā, par tiem vēl būs jālemj Saeimai.

Kā vēstīts, premjere pērn 28.novembrī pavēstīja, ka attiecīgo jomu ministriem ir uzdevusi iesniegt valdībā priekšlikumus, lai priekšlaicīgi dzimušo bērnu ģimenēm nodrošināt tādu pašu atbalstu kā pārējām ģimenēm.

Kā tviterī norādīja Siliņa, visiem jaundzimušo vecākiem nodrošināms vienlīdzīgs atbalsts.

Premjeres birojā toreiz pauda, ka šāds premjeres uzdevums ir saistībā ar Tiesībsarga vērsto uzmanību un priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecāku biedrības "Esmu klāt" norādīto, ka likuma nepilnību dēļ priekšlaicīgi dzimušo bērnu ģimenēm nākas zaudēt vecāku pabalsta pamatdaļu par laiku līdz pat 47 dienām jeb aptuveni pusotru mēnesi, kā arī bērna kopšanas pabalstu par laiku pat gandrīz līdz trim mēnešiem.