No Bergenas fjordiem līdz Ikšķilei. Babru ģimenes stāsts Apriņķis.lv
- Autors: Dzintars Močs, Vidzemes plānošanas reģions
Foto – no privātā arhīva
Gads Babru ģimenei noslēdzās ar īpašu un saviļņojošu notikumu. 1. decembrī, ievadot Ziemassvētku gaidīšanas laiku, Artis un Zane Babri kopā ar bērniem – Agnesi, Adrianu un mazo Leonardu – bija to goda viesu vidū, kuri kopā ar Valsts prezidentu Rīgas pils laukumā iededza svētku egli. Šī tradīcija, kurā piedalīties prezidents aicina stipras, kuplas un sabiedriski aktīvas ģimenes, tostarp tās, kas atgriezušās dzimtenē, ir simbolisks apliecinājums ģimenes vērtībām un piederības sajūtai Latvijai. Babru ģimenei tas ir atzinīgs novērtējums viņu ceļam mājup pēc desmit Norvēģijā pavadītiem gadiem, viņu uzņēmībai, veidojot savu biznesu, un nerimstošajai vēlmei stiprināt latviskumu gan diasporā, gan tagad šeit, Latvijā.
Arta un Zanes stāsts par dzīvi ārpus Latvijas sākās līdzīgi kā daudziem citiem. Sākotnēji tā bija vēlme vienkārši apskatīties pasauli. “Nebija nekādu saistību un kredītu, un es domāju – jādodas paskatīties, kas notiek Norvēģijā, jo tur jau dzīvoja brālis. Aizbraucu ar domu palikt uz pusgadu, gadu, tomēr plānotais gads ievilkās daudz ilgāk,” atceras Artis.
Pēc gada Artis aicināja pie sevis arī draudzeni, tagad jau sievu, Zani, un drīz vien Bergenā piedzima viņu meita Agnese. Tieši bērnu piedzimšana kļuva par pagrieziena punktu, kas lika nevis iesakņoties Norvēģijā, bet gan meklēt ceļu atpakaļ pie latviskā.
Lai meita neaizmirstu valodu un būtu latviskā vidē, ģimene atrada nedēļas nogales latviešu skoliņu. “Tas bija sākums visam – vecāki savstarpēji iepazinās un paši sāka aktīvi iesaistīties kopēju pasākumu organizēšanā,” stāsta Artis. Šī aktivitāte izauga par ko daudz plašāku – Artis un Zane kļuva par Bergenas latviešu biedrības līdzdibinātājiem, organizēja pirmās plašās Jāņu svinības un Latvijas valsts svētku pasākumus. Īpašs lepnums ir viņu izveidotais latviešu tautas deju kolektīvs “Pērkonkalns”.
Tieši brauciens uz dziesmu un deju svētkiem Latvijā kopā ar kolektīvu kļuva par to klikšķi, kas lika pamatu lēmumam atgriezties. “Pamazām bija sakrājies tas, ka neesam kopā ar saviem tuviniekiem, mīļajiem cilvēkiem, kuriem gan grūtos, gan priecīgos brīžos gribējām būt blakus,” atzīst Artis.
Atgriešanās, kovids un biznesa rūdījums
2019.gada jūnijā, kopā ar draugiem nosvinējuši Jāņus Norvēģijā, Babri sēdās mašīnās un devās mājup. Sākotnējais plāns bija noenkuroties Arta dzimtajā pusē – Skrundā. “Nolēmām pāris gadu padzīvot manā dzimtajā pilsētā, kur mamma dzīvo. Ir, kur palikt, ir pietiekami maza vide, zināmi cilvēki, un tad bērniem vieglāk iedzīvoties,” skaidro Artis.
Tomēr atgriešanās nebija bez sarežģījumiem. Tikai pusgadu pēc pārcelšanās pasaule apstājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Tas bija smags trieciens viņu uzņēmumam – apģērbu apdrukas darbnīcai “TingPrint”. Šī iecere bija lolota jau laikā, kad ģimene vēl dzīvoja Norvēģijā, un sākotnēji darbnīca tika veidota kopā ar Zanes māsas ģimeni, domājot par Zanes tēti. Viņš ir sietspiedes meistars ar ilggadēju pieredzi, un ģimene vēlējās radīt viņam iespēju strādāt patstāvīgi savā arodā.
Tomēr, atgriežoties Latvijā un sākoties krīzei, uzņēmums prasīja nopietnas investīcijas izdzīvošanai. Artis neslēpj: “To naudu, kas bija sakrāta Norvēģijā, to arī nodedzinājām, lai pāris gadus noturētos.”
Būtisks atbalsts šajā posmā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas Biznesa inkubators, kas palīdzēja pārvarēt grūtības un turpināt uzņēmuma attīstību. Artis saka milzīgu paldies inkubatora foršajiem cilvēkiem Līgai Raitumai, Zanei Meļņikai un Rimantam Safonovam, kas vienmēr iedrošināja, uzmundrināja un palīdzēja. Tāpat lielu paldies Artis saka klientiem, kuri toreiz palika uzticīgi uzņēmumam un palīdzēja tam attīstīties.
Jaunas mājas un ģimenes uzņēmums
Pēc pāris Skrundā pavadītiem gadiem ģimene saprata, ka biznesa attīstībai nepieciešams būt tuvāk Latvijas ekonomiskajam centram. Klienti vēlējās apskatīt materiālus, parunāt klātienē, un attālums līdz Skrundai reizēm bija šķērslis.
Izvēle krita par labu Ikšķilei – pilsētai, kas ir tuvu Rīgai, bet piedāvā mierīgu vidi. “Izvēlējāmies tieši Ikšķili, lai būtu tuvāk Zanes māsas ģimenei. Mums bija svarīgi, lai bērniem, ienākot jaunā vietā, būtu savs radu un draugu loks,” stāsta Artis.
Jau vairāk nekā trīs gadus ģimene par savām mājām sauc Ikšķili. Šeit turpina attīstīties arī ģimenes uzņēmums “TingPrint”, kas specializējas sietspiedes tehnikā – vienā no senākajām un noturīgākajām apģērbu dekorēšanas metodēm. Tas apkalpo dažādus klientus, sākot no veikalu tīkliem un mūzikas grupām līdz zīmolu īpašniekiem, kā arī dodas izbraukuma darbnīcās.
Stipra ģimene stiprā Latvijā
Artis un Zane priecājas, ka vecākie bērni kļūst aizvien patstāvīgāki, kas atslogo viņu ikdienu. Trīspadsmit gadus vecā Agnese darbdienās ar vilcienu brauc uz Rīgu, kur mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, desmit gadus vecais Adrians apmeklē basketbola treniņus Ogrē, bet mazais divgadnieks Leonards, kurš pasaulē nāca jau pēc ģimenes atgriešanās Latvijā, ienesis mājās jaunu prieka vilni. “Vecākie bērni tagad paši brauc uz skolu un treniņiem, un mums nav jāstrādā par šoferiem. Smejies vai ne, bet “3+” karte atvieglo bērnu transportēšanu,” ar smaidu saka Artis.
Neskatoties uz aizņemto ikdienu un uzņēmuma vadīšanu, Artim un Zanei deja joprojām ir sirdslieta – viņi dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā “Godi”, tā saglabājot to pašu aizrautības dzirksti, kas viņus vienoja un iedvesmoja jau Bergenā.
Babru ģimenes stāsts ir par drosmi pieņemt lēmumus un rīkoties. Atgriešanās nebija tikai ģeogrāfiska pārcelšanās, bet gan jauna cēliena sākums, kurā netrūka ne izaicinājumu, ne gandarījuma brīžu. Šobrīd, skatoties uz paveikto – gan uzņēmuma izaugsmi, gan bērnu gaitām –, ir skaidrs, ka izvēle bijusi pareiza. Vislielākā vērtība ir atrastais sirdsmiers, iespēja ikdienā būt kopā ar savējiem un apziņa – viņi ir savās mājās.