Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 80 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gājuši bojā divi un cietuši 13 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts policija.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde ir sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar Salaspils novada pašvaldības veiktajiem un plānotajiem iepirkumiem un darbu veikšanu kultūras nama “Enerģētiķis” rekonstrukcijai, “Rīgas Apriņķa Avīzei” apliecināja Salaspils novada deputāti Jānis Nebars un Ernests Moisejs.
Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri pirmdien atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.
Latvijas unikālā daba ir tās lielākā vērtība. Esam bagāti – Latvijā ir vairāk nekā 680 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, tostarp četri nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru, Rāznas un Slīteres –, kuros tiek saglabātas dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Uzņēmēji, kuru tūrisma komercdarbība notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nešaubīgi apgalvo: ieguvumu ir vairāk nekā šķēršļu.
Valguma ezera un Slocenes upes krastā Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas atpūtas bāze "Valguma pasaule". Tās saimnieki Viesturs Serdāns un Vita Beļavniece teic, ka apmeklētāju netrūkstot nedz vasarā, nedz pārējos gadalaikos.
"Ziemā putniem dodam barību, lai apmeklētāji varētu papriecāties par putniņiem tepat acu priekšā. Savukārt kaķim pakārām kaklā zvaniņu, lai vāveres, kas kāpj zemē pēc čiekuriem, varētu dzirdēt, ka kaķis ir tuvumā, un uzmanītos," par saimniekošanu Ķemeru nacionālā parka teritorijā stāsta atpūtas bāzes "Valguma pasaule" vadītājs Viesturs Serdāns.
Statistika ir bezkaislīga: viens Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājs gadā saražo apmēram 320 kilogramu atkritumu. Te ir runa tikai par sadzīves atkritumiem, jo ir arī tādi, kas rodas ražošanā; daļa no tiem pieskaitāmi bīstamajiem atkritumiem, jo var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu videi – piesārņot augsni un ūdeņus.
Nevajag klausīties baumās, ka visi šķirotie atkritumi tik un tā nonāk atkritumu poligonā un no šķirošanas nav nekādas jēgas. Atkritumu apsaimniekotāji gan atzīst, ka reizēm vienā mašīnā nonāk tiklab papīra, kā plastmasu konteineru saturs, taču, nonācis galapunktā, tas atkal tiek rūpīgi pāršķirots. Taču nekad kopā ar stikla, papīra vai plastmasu konteineru saturu netiek jaukti nešķirotie atkritumi.
Ikdienā staigājot gar upi vai ezeru, pa mežu, pļavu vai kāpu, mēs droši vien neaizdomājamies, ka tas ir biotops, turklāt bieži vien – aizsargājams. Arī Pierīgā tādu netrūkst, piemēram, dabas parkā "Piejūra", kas atrodas triju pašvaldību – Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu – teritorijā.
Latvija ir bagāta ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī citiem īpašas nozīmes objektiem un aizsargājamiem dabas parkiem, pret kuriem nepieciešams izturēties sevišķi saudzīgi. Viens no tādiem ir dabas parks "Piejūra", kas izveidots 1962. gadā, lai saglabātu reti sastopamus piejūras biotopus Vidzemes piekrastē. Parka 4315 hektāri aptver piejūras robežu Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu novados.
Gan Rīgas, gan Carnikavas pašvaldībā plānoti krasta kāpu stabilizācijas un erozijas ierobežošanas pasākumi, stāsta biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja Agnese Jeņina. Rīgā šie darbi paredzēti Mangaļsalā no Daugavas ietekas līdz Vecāķu pludmalei, bet Carnikavas pašvaldībā – Garciema pludmalē pie Eimuru kanāla un citviet Carnikavas novada piekrastē.
