Skolotāju darba slodzē vēlas redzēt arī laiku kvalifikācijas celšanai un pašizaugsmei
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Skolotājiem, īpaši jaunajiem, darba slodzē būtu jāiekļauj noteikts dienu vai stundu skaits nedēļā kvalifikācijas celšanai un pašizaugsmei, šādu priekšlikumu izteikuši Rīgas skolu direktori Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā diskusijā par pedagogu sagatavošanu.
Kā informēja LU, sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un LU ekspertiem Rīgas izglītības speciālisti vairāk koncentrējušies uz skolotāju iekļaušanos darba vidē pēc studiju pabeigšanas un tālāko izglītošanos. Cita starpā izskanējis arī jautājums par skolotāja karjeras iespējām, ko izglītības sistēma var piedāvāt.
Skolu direktori pauduši bažas, ka pašreizējais darba apjoms skolotājiem liedz pilnvērtīgi pievērsties kvalifikācijas celšanas, pašizaugsmes vai citiem mācību kursiem, jo nereti skolotājam esot jāizvēlas - atpūsties un veltīt laiku ģimenei vai mācīties, jo kursus vai studijas esot iespējams apmeklēt tikai ārpus darba laika.
Diskusijas laikā tika kritizēta pastāvošā sistēma ar "obligātajiem" kursiem, kas jāapmeklē ikvienam skolotājam. Skolu direktori vērsa uzmanību, ka daļa pedagogu lielās darba slodzes dēļ kursus apmeklējot tikai "papīra pēc", negūstot no tiem nekādu pievienoto vērtību savam turpmākajam darbam.
Čakša piebilda, ka ir kaimiņvalstis, kuras atteikušās no šādu "obligāto" kursu prasības un skolotāju tālākizglītošanu un kvalifikācijas apliecināšanu organizē citādāk. Ministre pievienojās viedoklim, ka esošā sistēma ar obligātajiem kvalifikācijas kursiem ir jāizanalizē un jāmeklē efektīvāks veids skolotāju kvalifikācijas uzturēšanai.
Rīgas izglītības iestāžu vadītāji un Rīgas domes izglītības speciālisti arī esot atzinuši, ka Rīgā ir gan tās pašas, gan no reģionu skolām ļoti atšķirīgas problēmas. Piemēram, Pierīgas novadi esot spējīgi pedagogiem maksāt lielāku atalgojumu, tāpēc speciālisti izvēloties strādāt tieši Pierīgā. Tikmēr skolu ēkās Rīgā ne vienmēr iespējams izpildīt prasības par izglītības procesa organizēšanu, tāpēc skolu direktori esot spiesti meklēt nestandarta risinājumus vai arī regulāri rakstīt paskaidrojumus par infrastruktūras neatbilstību standartiem.
LU un IZM ierosinātais diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem oktobrī un novembrī pulcēja novadu vadītājus un izglītības speciālistus Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī un Ventspilī. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns to ieviešanai, sola LU.