Ar doktorantūras grantiem cer veicināt zinātnes doktoru skaita pieaugumu

Doktorantūras grantu veido divas daļas - doktoranta atalgojums, kas paredzēts iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa, kā arī finansējums pētniecības veikšanai.

Doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā būs jānodrošina vismaz 12 mēnešus, nepārsniedzot 50% no pilnas darba slodzes mēnesī. Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, finansējuma saņēmējiem būs jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25% no pilnas darba slodzes.

Līdz 2029.gada nogalei atbalstītajās struktūrās plānots izveidot 66 pilna laika slodzes darbvietas, visvairāk no tām - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektos, vismaz 22 katrā no tām. Savukārt Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam saņems 264 doktoranti.

Pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, būs jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Plānotais kopējais finansējums ir 19,14 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 16,27 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 2 871 000 eiro. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 16 121 138 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 13 702 967 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums.

Lielākais pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts LU - 5 556 907 eiro. Tā projektu īstenos ar Banku augstskolu. RTU, kas projektu īstenos ar Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, pieejami būs 5 373 713 eiro. Rīgas Stradiņa universitātei, kas projektu īstenos ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniegs 2 381 532 eiro. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei būs pieejami 1 404 493 eiro.

Daugavpils Universitātei paredzēti 732 779 eiro. Latvijas Kultūras akadēmija projektu īstenos ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, un tai būs pieejami 366 390 eiro. Tikmēr Ventspils Augstskolai, kas projektu īstenos ar Vidzemes Augstskolu, būs pieejami 305 324 eiro.

IZM vērš uzmanību uz nepietiekamo zinātnisko darbinieku skaitu, kas esot tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku - mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu.

Par būtisku iemeslu doktorantu lielajam atbirumam IZM sauc doktoranta zemo ienākumu apmēru - stipendiju 113,83 eiro mēnesī. Lai segtu savus izdevumus, doktoranti un grāda pretendenti paralēli strādā citur, un nevar pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi.

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē pauda savu satraukumu par IZM prezentēto statistiku un rosināja domāt par to, kā piesaistīt atpakaļ tos latviešu zinātniekus, kas šobrīd strādā citu valstu universitātēs. Tāpat viņš uzsvēra, ka vēl pirms pāris gadiem esot sastapies ar situāciju, ka šobrīd augstākajā izglītībā strādājoši nav sevišķi pretimnākoši pret pārmaiņām un jaunu pētnieku iesaistei.

"Mums vecie kadri naski turas pretī jaunumiem, bet jaunie dodas citur. Vai mēs turpināsim zaudēt talantus, jo viņi atradīs ātrākas un plašākas karjeras iespējas citās valstīs?" retoriski jautāja Kariņš.

IZM pārstāvji norādīja, ka vidēji Eiropā zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā nodarbinātības struktūrā ir 1,53 iepretim Latvijas rādītājam, kas ir 0,74. Ja valsts vēlas pietuvoties Eiropas līmenim, tad būtu jādomā par speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka IZM būtu jādomā par doktorantu un doktoru piesaisti valsts pārvaldē. "Kāpēc mēs neuzskatām valsts pārvaldi par potenciālo mērķa pozīciju, kur strādā doktoranti? Valsts pārvalde saskaras ar liela mēroga problēmām. Katrs ministrs jums pateiktu, ka ir jautājumi, kuros vajadzīgi augsta līmeņa speciālisti," sacīja Ašeradens.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atbildēja, ka tas prasītu būtisku pagriezienu domāšanā, proti, ar lēmumiem parādīt to, ka izglītība ir vērtība. "Šis ir būtisks pagrieziens tajā, vai izglītība ir vērtība. Vai mēs novērtējam datus, analizējam tos. Tā ir arī finansējuma novirzīšana. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka mums vajag doktorus valsts pārvaldē, un tad to nefinansēt," pārliecināta ir Čakša.