LIZDA atzinīgi vērtē IZM solījumu stingrāk kontrolēt sporta skolu sniegto informāciju par bērnu skaitu tajās

Pedagogu arodbiedrība ceturtdien tikās ar IZM, lai turpinātu meklēt risinājumus nepietiekamam finansējumam sporta pedagogu atalgojumam. IZM iecerējusi no 2026.gada ieviest jaunu finansējuma piešķiršanas sistēmu, taču arodbiedrībai nav skaidrs, kā līdz tam tiks risināts jautājums par iztrūkstošo finansējumu.

LIZDA piedāvāja veikt noteiktus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atrunājot, ka valsts maksātu par noteiktu bērnu skaitu, bet iztrūkstošā finansējuma nosegšana būtu pašvaldības vai vecāku atbildība. Taču iekšējās komunikācijas dēļ IZM nebija iepazinusies ar LIZDA priekšlikumu, atklāja Vanaga. Tāpēc pie risinājumu meklēšanas LIZDA un IZM varētu atgriezties janvārī. Arodbiedrība lūgs ministriju jautājumu risināt steidzamā kārtā, lai skolas varētu zināt, kas tās sagaida no nākamā mācību gada, tostarp attiecībā uz bērnu skaitu.

Pārbaudes rezultātā atklājies, ka 103 grupas, kurās ir 1349 audzēkņi, nav izpildījušas kritēriju, un valsts finansējums tām netiks piešķirts, pavēstīja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

IZM šobrīd strādā pie jaunā finansēšanas modeļa izstrādes. Tāpat nepieciešams "saprātīgs pārejas periods" arī nozarei, sacīja Šteinbergs, uzsverot, ka ir svarīgi, lai nerastos situācija kā šobrīd, kad "būtisks bērnu skaits" paliek bez atbalsta, neizpildot kvalitatīvos kritērijus, bet regulāri sportojot. Savukārt atbalsta apmēram būtu jākorelē ar sportiskiem rezultātiem un treniņu apjomu. Papildus esot nepieciešams radīt mehānismu, kas stimulēs sporta trenerus kvalitatīvi strādāt ar vismazākajiem bērniem, uzskata Šteinbergs.

Iepriekš IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs apliecināja, ka esošā finansējuma piešķiršanas sistēma esot "tālu no ideāla" - vienlīdz lielu finansējumu varot saņemt gan elites grupas, gan ne tik augsta līmeņa grupas. IZM apņēmusies ieviest jaunu sistēmu, kurā sporta skolām piešķirtu bāzes finansējumu par visiem bērniem, bet uz augstiem sasniegumiem orientētām sporta skolām tiktu piešķirts papildu finansējums.

Kā ziņots, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome aicinājusi valdību un Saeimu nākamā gada valsts budžetā rast finansējumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.

Atklātā vēstulē biedrības pārstāvji apgalvo, ka pašreiz finansējums sasniedz vidēji 87%, turklāt netiek apmaksāts papildu darbs, piemēram, darbs brīvdienās un sporta nometnēs. Iztrūkstošo starpību sedzot pašvaldības vai vecāki. Taču biedrība prognozē, ka, samazinoties daudzu pašvaldību rocībai nākamgad, saruks arī iespējas segt starpību, ciešot bērnu un jaunatnes sportam.

Treneri ir spiesti strādāt divās, pat trīs darbavietās, tādējādi radot gan izdegšanas draudus, gan veselības problēmas, minēts vēstulē. Biedrība pauž bažas, ka zemā atalgojuma dēļ trenera profesija saista arvien mazāk jauno pedagogu, jo profesija nav konkurētspējīga, pat salīdzinot ar sporta skolotājiem.

Tikmēr IZM skaidro, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas juridiskais ietvars nenosaka valstij pienākumu finansēt tās pilnā apmērā.

Sporta skolām ir tiesības saņemt valsts finansējumu izglītības programmu īstenošanai. Atbilstoši ministrijas sniegtajai informācijai, valsts finansējums ir piešķirts 84 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, tostarp 66 pašvaldību un 18 privātajām izglītības iestādēm.

Šogad finansējuma kopējais apmērs profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 23 405 094 eiro. No tiem pedagogu darba slodzes sabalansēšanai piešķirti 2 305 589 eiro, bet algas likmes paaugstināšanai no 900 līdz 1020 eiro - 995 961 eiro.

Savukārt nākamgad finansējums pedagogu darba samaksai plānots 25 397 016 eiro, kā arī 3 107 400 eiro - pedagogu zemākās algas likmes palielināšanai no 1020 uz 1145 eiro.