Eksperti: Nākotnes darba tirgū būs pieprasīti darbinieki, kuri ātri apgūs jaunas prasmes un pielāgosies straujai tehnoloģiju attīstībai
- Autors: LETANākotnē darba tirgū būs pieprasīti darbinieki, kuri spēs ātri apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes un pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica Banku augstskola, atsaucoties uz ekspertu sacīto
Foto - publicitātes
Nākotnē darba tirgū būs pieprasīti darbinieki, kuri spēs ātri apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes un pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai, šādu prognozi izteica Banku augstskola, atsaucoties uz ekspertu sacīto.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem varētu skaitliski samazināties, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos.
Apdrošināšanas jomā joprojām būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, piemēram, uzņēmumu vadītāji, inženieri, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, pārdošanas speciālisti, juristi. Vienlaikus viņš uzsver, ka pieprasīti būs cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis, kurš māk strādāt ar lielajiem datu masīviem, vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību.
Arī "Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa norādīja, ka darba devējs vēlas motivētus darbiniekus, kuri mācās un apgūst jaunas zināšanas. Šobrīd darba tirgū pieprasītas ir digitālās prasmes, un nākotnē jau esošajiem darbiniekiem varētu būt nepieciešama pārkvalifikācija, lai tiktu līdzi mākslīgā intelekta, tehnoloģiju un procesu automatizācijai. Viņa izcēla arī tādas prasmes kā komunikāciju un sadarbību klātienē un virtuāli, darba un laika plānošanu, prioritāšu noteikšanu.
Pēc Roziņas sacītā, darba devēju vēlamais jaunieša portrets ietver pabeigtu vai iesāktu izglītību, motivāciju un interesi, nelielu pieredzi, svešvalodu prasmi, spēju ātri mācīties, precizitāti un atbildības izjūtu, mērķtiecību un iniciatīvu.
Jauniešiem jābūt tādiem, kuri spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, piekrīt "FinTech Latvia" asociācijas vadītāja Tīna Lūse, izceļot IKT jomu, kur prasības var mainīties ļoti strauji dažādu ārēju faktoru dēļ. Viņa vērsa uzmanību, ka darba devēji orientēsies arī uz darbiniekiem no ārvalstīm.
"Latvija ir maza valsts, un, ja pie mums ienāk starptautiskie uzņēmumi, tiem nepietiek vietējā darbaspēka, tāpēc jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, būs jāspēj konkurēt arī ar vienaudžiem no citām pasaules valstīm," uzskata Lūse.
Līdzīgi kā citi eksperti, arī Lūse uzskata, ka nākotnē būs pieprasījums pēc IKT speciālistiem, kā arī tiem, kuri pārzinās, apmācīs un pārvaldīs mākslīgo intelektu. Vienlaikus viņa uzsver, ka vidusskolu absolventiem būtu jāvadās ne tikai pēc prognozēm, bet arī jāatrod joma, kas patiesi aizrauj. "FinTech Latvia" vadītāja piebilda, ka arī augstskolām ir jāspēj ātri pielāgot savas programmas pasaules tendencēm. Viņa pozitīvi novērtē augstskolu sadarbību ar darba devējiem, izprotot to vajadzības.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās Latvijas darba tirgus prognozes līdz 2040.gadam liecina, ka digitalizācijas tendences un darba vietu robotizācija palielinās pieprasījumu pēc augstākās kvalifikācijas darbaspēka. Kopumā līdz 2040.gadam darba vietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās varētu palielināties par aptuveni 80 000 un veidot 52% no kopējā darba vietu skaita tautsaimniecībā.
Nākotnē būtiskākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni, savukārt iztrūkums būs vērojams pēc IKT, kā arī inženierzinātņu speciālistiem, liecina EM prognozes.