Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei

Par pieņemto nolēmumu ST informēs preses konferencē plkst.15.

Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma, kurus tiesā pārstāvēja viņu vecāki. Pieteikuma iesniedzēji ir skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās".

Viņi lūdza ST pārbaudīt Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkta un 2022.gada 29.septembra grozījumu Izglītības likumā 1., 5. un 6.panta atbilstību Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam.

Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļa nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.

Ar 2022.gada 29.septembra grozījumiem Izglītības likumā no Izglītības likuma izslēgts 9.panta otrās daļas 2.punkts, 38.panta otrās daļas 1.punkts un 41.pants. Ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.

Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkts nosaka, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41.pantu, stājās spēkā 2023.gada 1.septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7.klasē. 

Tikmēr Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 122.panta pirmais teikums norāda, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību".

Vienlaikus Satversmes 114.pants nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Abi iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu dēļ viņiem vairs nebūs iespējams izglītības procesā pamatizglītības pakāpē iegūt izglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā, jo atbilstoši apstrīdētajām normām tiks izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas pieļāva vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.

Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019.gada 1.septembrī. Pieteikuma iesniedzēji esot paļāvušies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam, jo tās liedzot viņiem no minētajām Satversmes normām izrietošās tiesības uz vispusīgas un kritiski domājošas personības attīstību un tiesības uz pilnvērtīgu savas valodas lietošanu sabiedriskajā un privātajā dzīvē.

2023.gada izskaņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta priedumo slietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.

Džibuti un citi pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.

ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

ST izskata vēl vienu līdzīgu lietu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jeb normām, kas izslēdz iespēju Latvijā iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību programmās.