LPS ikgadējās sarunās ar IZM vēlas vienoties par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un skolu tīkla reformu
- Autors: LETA
Foto - LPS
Ceturtdien, 8.augustā, plkst.10, notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējās sarunas, kurās plānots diskutēt un vienoties par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā", skolu tīkla reformu, speciālās izglītības iestādēm un metodiskā atbalsta sistēmu, informēja LPS.
Sarunas vadīs LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Tikšanās laikā puses plāno pārrunāt pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" gatavību, proti, ietekmi uz pašvaldību budžetu un plānotā līguma starp IZM un konkrēto pašvaldību tekstu. Tāpat sanāksmē plānots izskatīt Informatīvā ziņojuma "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" izpildi, tai skaitā jautājumu par profesionālās izglītības pieejamību un investīciju projektiem.
Sarunās plānots vienoties par speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas budžeta pārskatīšanu. Puses runās arī par pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmas pedagogu piesaistei, noturēšanai, izaugsmei izveidošanu un pedagogu nodrošinājumu 202./2025.mācību gadam, kā arī par pedagogu darba slodzes balansēšanas nodrošināšanai papildus nepieciešamajiem pedagogiem.
Visbeidzot puses vēlas vienoties par pedagogu un mācību satura metodiskā atbalsta sistēmas ieviešanu, lai izveidotu vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu.
Aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka IZM piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.
Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi. Proti, klašu posmā, kurā ir speciālā klase, būs jānodrošina vismaz 60 skolēni 120 skolēnu vietā.
Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9.klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.