IZM rosina valdības noteikumos noteikt skolēnu skaita kritēriju mērķdotāciju piešķiršanai pašvaldībām
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.
Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.
Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.
Atbilstoši IZM aplēsēm, jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanai pašvaldību un privātajās pamata un vispārējās izglītības iestādēs nākamgad vajadzēs papildu 35,5 miljonus eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu - 106,5 miljonus eiro.
Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027.gadam un turpmākajiem gadiem esot skatāms kopā ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
Ja valdība atbalstīs likumprojektu, par to vēl būs jālemj Saeimai. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, bet IZM piedāvātās izmaiņas mērķdotācijas sadalē - ar 2025.gada 1.septembri.
Aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas, piedāvājot samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.
Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi. Proti, klašu posmā, kurā ir speciālā klase, būs jānodrošina vismaz 60 skolēni 120 skolēnu vietā.
Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9.klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.