Tapusi Latvijā vēl nebijusi tikumiskās audzināšanas programma ^{Apriņķis.lv}

Tikumiskās audzināšanas programmas “e-TAP+” mācību materiāli ir pilnībā aprobēti skolās, pielāgoti Latvijas kontekstam gan pirmsskolas audzēkņiem, gan 1.–12. klases skolēniem. Katras nodarbību tēmas sasniedzamie rezultāti (zināšanas un morālās prasmes), kā arī aplūkotās vērtības un tikumi ir saskaņoti ar Latvijas Republikas Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, Pamatizglītības standartu un Vispārējās vidējās izglītības standartu. Mācību materiāli sastāv no detalizētiem nodarbību plāniem, prezentācijām, darba lapām, videomateriāliem u.c.

Izstrādātie mācību materiāli ir ieguvuši gan vadošo izglītības jomas darbinieku un pētniecības darba ekspertu, gan vērtību orientētu un izglītības procesu analizējošu politiķu augstu novērtējumu. Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošais pētnieks, projekta vadītājs Manuels Fernandess ir gandarīts, ka sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru ir bijusi sekmīga – materiāli ir novērtēti, atzīti par derīgiem izmantošanai Latvijas skolās un ir publicēti e-vidē MAPE; atrast nepieciešamo var arī projekta mājaslapā arete.lu.lv. 

2017.gadā iesāktajā pētniecības darbā un īpaši pēdējo trīs gadu laikā kopā ar projekta vadītāju Manuelu Fernandesu strādāja Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, šī projekta vecākā eksperte profesore Irina Maslo, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošās pētnieces Svetlana Surikova un Tamāra Pīgozne, vecākais eksperts Andrejs Mūrnieks, doktoranti Gunita Elksne, Anna Sidorova, Reinis Vējiņš un Zinta Zālīte-Supe un maģistres Beāte Balandīna, Patrīcija Marija Keiša un Linda Kovaļevska.

Jauniešu tikumisko raksturu var nostiprināt

“Jauniešiem šodien ir ļoti daudz problēmu un izaicinājumu, piemēram, stress, vardarbība, vientulība, narkotikas, emocionālās traumas, apjukums par ģimenes veidošanu, eksistenciāla demotivācija. Ja jauniešiem trūkst mīlestības un arī morālu paraugu, viņi var tikt ievainoti un var tikt sagrauts arī viņu tikumiskais raksturs. Tieši to mēs caur šo programmu gribam nostiprināt. Mēs gribam sekmēt domāšanas paradigmas maiņu gan pašos skolēnos, gan skolotājos no izdzīvošanas egocentrisma, hedonisma, narcisisma uz iniciatīvu, draudzību, godīgumu, devību, izaugsmi,” norāda Manuels Fernandess.

Domājot par jēdziena “tikums” definīciju, pētnieks vispirms norāda, ka tikums ir morālais ieradums. “Tas nozīmē – brīvi attīstīta un morālās vērtībās balstīta cilvēka spēja izjust (tas saistīts ar emocijām), saprast (tas – ar prātu) un ar prieku īstenot piemērotu rīcību mīlestības pateicīgai saņemšanai un nesavtīgai došanai, jēgpilnā dzīvē sekmējot savu personīgo, līdzcilvēku un visas sabiedrības ilgtspējīgu izaugsmi,” skaidro projekta vadītājs. 

Pētniecības laikā izvirzītās tēmas vērtējuši un papildinājuši gan vidusskolēni, gan pedagoģijas studenti, gan skolotāji. Aprobācijā kopumā piedalījās vairāk nekā 400 skolotāju no 145 Latvijas skolām. Gala rezultātā projekta komanda prezentēja 145 mūsdienīgas, saistošas un daudzveidīgas nodarbību tēmas, piemēram, vidusskolas posmam – ”Kas es esmu?”, “Kāds es vēlos būt?”, “Kas mani padara vērtīgu?”, “Kāds varētu būt manas dzīves projekts?”, “Ko darīt ar brīvo laiku?”, “Kāpēc ir vērts dzīvot, par spīti grūtībām?”, “Skola – mocības vai iespēja?”, “Draudzība”, “Romantiskās attiecības”, “Kāpēc ir vērts darīt labo, lai gan tas nav viegli?”, “Dzīves jēga digitālajā laikmetā”, “Devība un pateicīgums” u.c.

Projekts gūst starptautisku rezonansi

Šobrīd “e-TAP+” ir Latvijā vienīgā tikumiskās audzināšanas programma. Projekta vadošais pētnieks Manuels Fernandess atceras, ka jau 2017. gadā, kad tika sperti pirmie izpētes soļi projektā, bijusi liela sabiedrības interese par šiem tikumiskās audzināšanas jautājumiem. 

“Tādēļ mēs gribējām dot zinātnisku ieguldījumu šai programmai, jo tā, manuprāt, ir arī viena no zinātnes misijām – ielikt ilgtspējīgus pamatus. Kopā mums bija vairāki nopietni pētījumi. Sākām izpratnes un vajadzību izpēti 2017.–2020. gadā (“ARETE research”). Mēs interesējāmies par labākajiem paraugiem pasaulē, adaptējām tos, pilotējām un tad palaidām. Tas bija 1.–9. klašu tikumiskās audzināšanas programmas izstrādē, pilotēšanā un pilnveidē (“e-TAP” projekts). Tad vairāk koncentrējāmies uz vidusskolas projektu materiālu izveidošanu, pilotēšanu un pilnveidi (“e-TAP+” projekts), kā arī 1.–9. klašu tikumiskās audzināšanas programmas efektivitātes mērīšanu, digitalizāciju.”

Pētnieks skaidro, ka vairāku gadu pētniecības laikā tika rūpīgi izgaismoti sabiedrībā valdošie uzskati un viedokļi. “Tam, kas šobrīd ir paveikts, apakšā ir ļoti daudz zinātnes. Tā nebija vienkārši online anketiņa, kurā jautājām. Mēs veicām dziļu un kvalitatīvu pētniecības darbu, kura rezultāti šobrīd ir gan prezentēti un atzīti Eiropā un ASV, gan publicēti mūsu jomā vadošajos izdevumos, piemēram” ”Journal of Moral Education”. Kad mēs ar pētnieku komandu no sākuma uzzinājām pirmos rezultātus, turpinājām to dziļāku izpēti, tos interpretējām kopā ar dalībniekiem, skaidrojām, kā Latvijā tiek izprasti jēdzieni par tikumisku raksturu, tikumiem un vērtībām. Ar Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošo pētnieci Svetlanu Surikovu vairāk strādājām pie tā, lai izpētītu, kā vecāki var sadarboties ar skolotājiem, cik svarīga ir kopējā vērtību sistēma, kopīgā atbildība, lai var notikt arī tālākizglītība,” skaidro M. Fernandess.

Viņš norāda, ka līdzās pēdējo septiņu gadu laikā plaši notikušajām diskusijām par tikumisko audzināšanu būtisks ir veiktā darba juridiskais ietvars. Vispirms būtiski ir zināt, ka “Skola 2030” vadlīnijas par izglītības satura reformu paredz tikumu un vērtību integrēšanu mācību saturā un procesā. Arī pastāvošās “Tikumiskās audzināšanas vadlīnijas” (MK, 2016) ietver divpadsmit tikumus un desmit vērtības. Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu Ministru kabinets nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs. Savukārt to padomes lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un vadlīnijām. 

Īstenotais projekts ceļ Latvijas izglītības kvalitāti

Lūk, daži novērtējumi, kas izskanēja projekta noslēguma zinātniskajā konferencē “Tikumi izaugsmei”! 

Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, šī projekta vecākā eksperte Irina Maslo uzsver, ka īstenotā programma ir pilnībā Latvijas radīts produkts, kas jau ir izraisījis lielu starptautisku interesi un piedāvājumus publicēties nozīmīgos izdevumos. Ir sasniegti inovatīvie rezultāti un kvalitāte. “Šis ir unikāls projekts, kas ir gan ļoti nepieciešams pedagogiem, gan izveido jaunas teorētiskās nostādnes. Manuels ar komandu ir bijis drosmīgs uzdrošināties skart sarežģītus tematus. Es kā zinātniskā vadītāja centos veicināt jauktas pieejas metodoloģiju, un šajā projektā mums tas izdevās, parādot analīzes un sintēzes metodoloģiju, kā rezultātā tiks sintezēta tikumiskā rakstura definīcija. Tā ir ļoti pamatoti izstrādāta definīcija. Programma, bez šaubām, ir ieguvums gan skolēniem, gan skolotājiem, gan arī pētījuma komandai, izglītības pārvaldēm un skolotāju tālākizglītībai. Esam saņēmuši pat  tik atzinīgu novērtējumu, ka šobrīd tā ir labākā atrastā pieeja Rietumos. Īstenībā ir atrisināta šī pretruna starp individuālo un masveida izglītību, kas pastāvēja kādreiz. Lieliski ir integrēti principi par līdzvērtību, draudzību un vienlaikus lietišķu gaisotni un atvērtību jaunajam. Projektā ir līdzsvars starp redzesloka paplašināšanu un uzticamas vides veidošanu, tādā veidā integrējot izglītību un audzināšanu.”

Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece neslēpj gandarījumu, ko guvusi, atbalstot šo projektu kā labu piemēru tam, kā zinātne spēj dot ātru un tiešu ieguvumu mūsu sabiedrībai. “Zinātne ir ļoti visaptveroša. Mēs apvienojam daudzas nozares un tehnoloģijas un arī izglītības saturu ar vērtību jautājumiem un digitālām tehnoloģijām. Paveiktais parāda, ka zinātne nav izolēta, bet ir spēcīgs dzinējspēks dažādām nozarēm veicināt mūsu sabiedrības attīstību. Ir ļoti svarīgi, lai mēs radītu ne tikai jaunas zināšanas, bet kopīgiem spēkiem palīdzētu izkopt sabiedrības vērtības, cieņu, atbildības izjūtu un līdzjūtību cits pret citu. Tikumiskās audzināšanas nozīme šobrīd ir īpaši aktuāla saistībā ar dažādiem mainīgajiem apstākļiem. Vērtību stiprināšana palīdz jaunajai paaudzei saglabāt vērtību pamatu un ētiskās vadlīnijas, pēc kurām vadīties savā dzīvē. Projekta radītie resursi, plāni, digitālie materiāli, metodiskās vadlīnijas sniegs ieguldījumu ne tikai skolotāju ikdienā, bet arī viņu savstarpējā komunikācijā un zināšanu nodošanā tālāk. Šis projekts noteikti ceļ izglītības kvalitāti Latvijā un stiprinās sabiedrības vērtības ilgtermiņā.”

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela uzsver, ka mūsdienās cilvēks cenšas “ātri skriet un nemitīgi rast dažādas inovācijas un skatīties, ko vēl var digitalizēt. Tā dažreiz aizmirstam vērtības un pamatu tam, kādiem mums ir jābūt un jāveidojas kā cilvēkiem un kā tieši skolotājs var to atbalstīt. Un šajos materiālos ir nepieciešamās pamatvērtības. Šī materiālu pieejamība ir iespēja skolotājiem dzīves skrējienā sev atgādināt, kāda ir pedagoga atbildība un kas ir nepieciešams, lai nepazaudētu bērnus. Viņi ir tie, kuri nesīs tālāk šīs vērtības, kas garantēs, lai pasaulē mēs tomēr iemācāmies sadzīvot un nekarot cits ar citu. Mēs varam paļauties tikai uz saviem bērniem, ka viņi būs tie, kas garantēs arī Latvijas pastāvēšanu. Un caur Latvijas prizmu mēs varam arī skatīties tālāk – uz citu tautu vērtībām, kuras ir vispārcilvēciskas. Ja mēs to šodien spēsim iemācīt kaut pa drusciņai un tad nākamo reizi atkal mazliet vairāk, tad esam uz pareizā ceļa.”