Politikas veidotājus nepārsteidz Latvijas rezultāti starptautiskajā pieaugušo prasmju pētījumā

Vērtējot Ekonomikas un sadarbības attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā pieaugušo prasmju vērtējuma pirmos rezultātus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzina, ka tie viņu nepārsteidza.

Vienlaikus politiķe kā satraucošu faktu izcēla prasmju līmeņa samazināšanos, pieaugot iedzīvotāju vecumam. Šāda tendence norāda uz ieraduma mācīties visu dzīvi trūkumu sabiedrībā, viņa uzskata.

Pētījums apliecina izglītības nozīmi, jo tikai caur prasmēm un izglītotiem cilvēkiem iespējams nonākt līdz konkurētspējai, kā arī labākai un kvalitatīvākai Latvijai, sacīja Čakša. Tāpat pētījums "ieskicē lielas, sistēmiskas pārmaiņas", kas ir nepieciešamas un pie kā šobrīd notiek darbs.

Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka cilvēkkapitāla attīstības progress Latvijā, salīdzinot ar ziemeļvalstīm, ir pārāk lēns.

Lai gan atbildību par nodarbinātību uzņēmusies Ekonomikas ministrija, nav panākta vienošanās par aģentūru, kas apgūtu cilvēkkapitāla attīstībai piešķirto finansējumu un atbalstītu katru iedzīvotāju. Finansējuma pieprasījumi patlaban nav mērķtiecīgi organizēti, jo ar šiem jautājumiem nodarbojas vairākas ministrijas, uzskata politiķis.

"Diemžēl tas ir vistrakākais, ja politika vienkārši atsitas [pret to], ka nav, kas to darīs," šādu vērtējumu izteica Ašeradens. Politiķis cer, ka līdz esošā politiskā cikla beigām tiks noteikti "konkrēti mērķi vienā vai otrā punktā", lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstību.

Tikmēr nākamajā politiskajā ciklā, viņaprāt, būtu jāpanāk vienošanās, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ieņem centrālo lomu atbalsta sniegšanā ne tikai iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības iekārtoties darbā, bet arī viņu karjeras izaugsmei.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka uzlabojumi nav iespējami bez domāšanas maiņas, tostarp par to, vai valstij jāatbalsta visi uzņēmēji, vai tikai tie, kuri cenšas uzlabot sava darba efektivitāti un produktivitāti.

"Ja mēs tikai domāsim par to, kā lai cilvēks atrod darbu, mēs būsim tādā situācijā kā šodien. (..) Ja izliksimies to neredzam, tad nonāksim situācijā, ka nāks citi uzņēmumi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, un izkonkurēs mūsu uzņēmumus," sprieda politiķis, piebilstot, ka iedzīvotājiem tas sagādās grūtības pārkvalificēties.

Valaiņa ieskatā, valstij tuvākā gada laikā jāizstrādā attīstības stratēģiju, kas stāsies spēkā no 2028.gada. Tas ļautu vairāk pamatot līdzekļu pieprasījumu sarunās ar Eiropas Komisiju. Šobrīd ir izstrādāts rīcības plāns, lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu un valsts budžetā piešķirtos līdzekļus cilvēkkapitāla attīstībai.

Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš norādīja, ka Latvijā ir dažādi monitoringa rīki un "ļoti liels dokumentu kopums", kur no dažādiem aspektiem aplūkota cilvēkkapitāla attīstība.

Vienlaikus, kā norādīja Bērziņš, faktiskajos datos ir liela laika nobīde, kas liedz pietiekoši ātri koriģēt mūžizglītības programmu attīstību. Iztrūkst arī dati par darbaspēku no ārvalstīm. Bērziņš tāpat norādīja uz datu sadrumstalotību pa ministrijām, kas apgrūtina vienota analītiska rīka izveidi.

Lai efektīvi varētu izmantot darbasspēka prognozes, valstij nepieciešama skaidra stratēģija par to, kā "absolūti ierobežotos darba resursu apstākļos" prioritizēt "visu, kas mums trūkst", pauda Bērziņš.

Viņš pieminēja vairākus cilvēkkapitāla attīstības virzienus, kurus pielieto citās valstīs. Piemēram, apzināti veidot mūžizglītības politiku tā, lai iedzīvotāji ilgāk paliktu darba tirgū, veicināt nodarbināto mobilitāti starp reģioniem, nodrošināt adekvātu sociālās drošības sistēmu, veidot iekļaujošu darba tirgu, radīt jaunas darba vietas un citus.

LU rektors prognozē, ka nākotnes ekonomika būs talantu un zināšanu ekonomika, kur lielākas priekšrocības darba tirgū būs tiem, kas māk risināt problēmas, spēj strādāt ar skaitļiem un saprast tekstu. Nevienlīdzību vēl vairāk varētu palielināt mākslīgais intelekts.

"Šobrīd ar dziļām zināšanām vienā nozarē vairs nepietiek. Lai tevi cienītu un tu spētu komunicēt, runāt ar plašu auditoriju, dziļām zināšanām jābūt vairākās nozarēs," sprieda Bērziņš, norādot, ka tādējādi zināšanas var pārnest no vienas nozares uz otru un iegūt vēl augstāka līmeņa zināšanas.

Rektora vērtējumā, mūžizglītības programmām jākoncentrējas uz padziļinātām zināšanām citās, pamatnozari papildinošās nozarēs.

Bērziņš tāpat norādīja uz to, ka "ļoti būtiski" samazinās ienākumu starpība starp iedzīvotājiem ar atšķirīgu zināšanu līmeni, kas noved pie motivācijas trūkuma apgūt jaunas zināšanas.

Latvijā aptuveni 25% strādājošo ir pārāk kvalificēti, un vēl 9% ir nepietiekami kvalificēti, liecina OECD starptautiskā pieaugušo prasmju vērtējuma pirmie rezultāti. Tas nozīmē, ka viņu augstākā izglītība ir augstāka vai zemāka par līmeni, kas būtu nepieciešams viņu pašreizējam darbam.

Apmēram 9% strādājošo ziņo, ka dažas viņu prasmes ir zemākas par tām, kas nepieciešamas viņu darbam. Lielākoties viņiem jāuzlabo svešvalodu zināšanas, datorprasmes vai programmatūras zināšanas.

Savukārt 41% strādājošo nestrādā ar mācību jomu saskaņotu darbu, jo viņu augstākā kvalifikācija nav tajā jomā, kas ir visatbilstošākā viņu darbam.

Pārkvalificēto darbinieku algas Latvijā ir vidēji par 10% zemākas nekā tiem darbiniekiem, kuri strādā ar kvalifikāciju labi saskaņotos darbos un kuriem ir līdzīgs izglītības līmenis.

Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā Latvijā konstatēti zemāki rezultāti tekstpratībā un adaptīvā problēmrisināšanā, bet rēķinpratībā tie ir starp vidējiem.

Pētījumā tika analizēts iedzīvotāju prasmju līmenis un tā izmantošana darbā un ikdienas dzīvē, tostarp sasaistē ar iegūto izglītību, tālākizglītību, darba pienākumiem un sociālo aktivitāti. Latvija pētījumā piedalījās pirmo reizi.

Augstāku sniegumu uzrādījuši 16 līdz 34 gadus veci pieaugušie, kā arī iedzīvotāji ar augstu izglītības līmeni. Katra trešā Latvijas iedzīvotāja prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei, novērtētas zemākajā līmenī vai pat nav sasniegušas to.

Pētījumā no Latvijas piedalījās 6563 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 65 gadiem.