STEM skolotāju piesaistes kampaņas pirmajā gadā skolās darbu sācis mazāk dalībnieku nekā cerēts

"Iespējamā misija" kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un energokompāniju "Enefit" marta nogalē sāka programmu, kurā trīs gadu laikā iecerēts sagatavot vairāk nekā 150 STEM priekšmetu skolotājus.

Interesi par programmu izrādīja aptuveni 2000 cilvēku, taču pieteikuma anketa atlases pirmajā kārtā aizpildījusi vien neliela daļa.

Mērķtiecīgai mācībspēku papildināšanai programmas laikā iecerēts katru gadu sagatavot skolotājus noteiktu reģionu skolām. Šogad tās bija skolas Latgales un Kurzemes reģionos. Savukārt lielākā daļa no interesentiem vēlējās strādāt Rīgas un Vidzemes reģionā.

Piesaistīt kandidātus no Latgales un Kurzemes izrādījies grūtāk, jo šajos reģionos novērotas būtiskas problēmas ar cilvēkresursiem, kas skar ne tikai izglītības nozari, vērtē programmas veidotāji.

Lai tomēr izpildītu mērķi par 150 jauniem STEM skolotājiem, nākamajā piesaistes posmā plānots aptvert visus Latvijas reģionus. Tas arī ļautu meklēt jaunus veidus, kā piesaistīt vietējos cilvēkresursus Kurzemes un Latgales reģionos, norādīja nodibinājuma pārstāvji.

Dalībnieki, kas izturēja atlasi, šovasar piedalījās "Vasaras universitātē", kur ieguva nepieciešamās zināšanas un pieredzi darbā ar bērniem. Ar 1.septembri paralēli mācībām viņi uzsāka darbu Latvijas skolās, iegūstot STEM skolotāja izglītību divos gados.

Pieteikties programmai varēja interesenti, kam ir bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ar augstiem mācību sasniegumiem dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierijā vai matemātikā.

Aģentūras LETA aptaujātie programmas dalībnieki atzīst, ka pirms dalības programmā bija apdomājuši darbu skolā vai tika mudināti tam, lai arī līdz šim strādāja citās nozarēs, ne izglītībā. Vienlaikus ne visiem jaunajiem skolotājiem bija priekšstats, ko sagaidīt no darba skolā.

Jūrmalas Aspazijas pamatskolas bioloģijas skolotājs Mihails Gubenko iepriekš strādāja Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. Skolas vidi viņš raksturo kā "super dinamisku", kas ir "liels kontrasts" laboratorijai.

Jaunajam skolotājam vairāk laika prasīja saprast, kā orientēties mācību stundu plānošanā. Tostarp dažas pieejas "vienkārši izgāzās", jo konkrētajā klasē attiecības starp skolēniem radīja grūtības viņiem strādāt komandās "tā, kā tev liekas, ka būtu forši".

Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolotājs novērojis, ka skolēni nereti nav pārliecināti par savām spējām, līdz ar ko viņi nav ieinteresēti piepūlēties. Viņaprāt, skolēnu iesaisti var veicināt, ja skolotājs "virza skolēna mācīšanos", mudinot patstāvīgi apgūt tēmu, nevis "visu stundu nostāv pie tāfeles".

Ādažu vidusskolas fizikas un ķīmijas skolotāja Oļesja Usa kopš studiju uzsākšanas augstskolā vada nodarbības bērniem un jauniešiem Rīgas Tehniskās universitātes zinātkāres centrā "Futurimo". Iegūtās prasmes palīdzējušas, uzsākot darbu skolā. Vienlaikus viņai nācās pielāgoties skolas kultūrai un apgūt pedagoģiskās pieejas.

"Iespējamās misijas" pieeja ir vērsta uz katru skolēnu, viņa vajadzībām un vēlmēm, kas mēdz pietrūkt citu skolotāju darbā. "Diemžēl vairāki skolotāji, iespējams, motivācijas trūkuma dēļ nevar iedot katram skolēnam individuāli to svarīguma sajūtu, ka šo priekšmetu ir jāmācās un ka katrs skolēns ir spējīgs apgūt to," norādīja Usa.

Viņa piekrīt kolēģu paustajam, ka STEM mācību priekšmetos nepieciešami piemēri, kā apgūtais sasaistās ar skolēna ikdienu un nākotnes iespējām. Skolotāja piedāvā mācību procesā integrēt radošus projektus, tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību ar uzņēmumiem. Viņasprāt, būtu jāveicina arī mācību iespējas ārpus stundām, piedāvājot mācību ekskursijas, konkursus, STEM mācību priekšmetu nometnes.

Aptaujātie skolotāji atzinīgi novērtēja, kā viņus uzņēma skolas vadība un citi skolotāji. Līdztekus viņi norādīja, ka skolās būtu nepieciešams pilnveidot materiālo nodrošinājumu, lai tas atbilstu STEM mācību priekšmetu vajadzībām.

Jaunie skolotāji uzskata, ka skolotāja profesija ir cienīta sabiedrībā. Līdztekus izskanēja, ka pie profesijas prestiža būtu jāstrādā, tai skaitā vecāku vidū, kā arī jāparedz lielāks finansējums pedagogiem.

"Bieži vien, kad cilvēks sadzird, ka esmu skolotāja, [viņam rodas priekšstats] - skaidrs, maziņa alga, pēc izglītības nevarēja atrast savu lodziņu, un tāpēc nācās strādāt par mazāku algu, lai tomēr dzīvotu," ar novēroto dalās Ādažu vidusskolas skolotāja, piebilstot, ka "pavisam tā nav".

Vienlaikus viņa atzīst, ka esošais atalgojums jaunajiem STEM mācību priekšmetu skolotājiem nav pievilcīgs, un citās jomās, piemēram, uzņēmumos maksā vairāk.

Skolotāja tāpat piedāvā mudināt rast iespējas esošajiem skolotājiem pārkvalificēties STEM mācību priekšmetu mācīšanai.

"Cik zinu, mums nav problēmas ar radošo priekšmetu skolotājiem. Bet (..), kad parastais cilvēks saprot, ka vizuālās mākslas skolotājam maksā tikpat daudz kā ķīmijas skolotājam, protams, ka viņš negrib pielikt vairāk pūles, lai mācītos ķīmiju, nevis mācītos vizuālo mākslu," spriež Usa.

Tikmēr Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolotājs izteica pieļāvumu, ka darbs skolā nav piemērots visiem, "lai cik lieliska skola nebūtu".