Saeimas deputāti no IZM sagaida "konkrētu plānu" par Murjāņu Sporta ģimnāzijas turpmāko attīstību

IZM vadība solīja līdz janvārim nākt ar redzējumu par MSĢ vidējā termiņa stratēģiju. Ministrija apakškomisijas sēdē otrdien prezentēja vairākus priekšlikumus, tostarp divu teritoriālo struktūrvienību apvienošanu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju (AM).

Taču ar IZM piedāvājumu, apakškomisijas deputātu ieskatā, neesot pietiekami. Deputāts Oļegs Burovs (GKR) priekšlikumus vērtēja kā "absolūti tukšus vārdus" un vaicāja, kas "konkrēti izdarīts", lai piesaistītu papildu finansējumu izglītības iestādei.

IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs atgādināja, ka decembrī pārdalīti 172 759 eiro skolas darbības nodrošināšanai līdz gada beigām, kā arī par 2,6% palielināts atalgojums pedagogiem. Taču šī atbilde deputātu neapmierināja.

"Konkrētu plānu" no IZM gaidīja arī deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV), kuras ieskatā "tas būtu vairāk nekā vajadzīgs".

Samoilovs informēja, ka ministrija izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu, kurā piedāvāti pieci darbības virzieni turpmākajai attīstībai. "Veidojot stratēģiju, apmierināt visu pušu intereses vienkārši nav iespējams, un mēs izvēlamies tādus veidus, kas būtu piemēroti maksimāli vairākām pusēm," viņš sacīja.

MSĢ attīstības stratēģijas izstrādei tika izveidota darba grupa, kas, pēc Samoilova teiktā, pilnā sastāvā sanāca tikai vienu reizi. Par to bažas pauda deputāte Alīna Gendele (JV), jo, viņasprāt, "šāda līmeņa dokumenta" izveidē ar vienu darba grupu "ir vispār nepieņemami".

Tā kā darba grupā tika iesaistīts "tik daudz cilvēku", saruna, Samoilova vērtējumā, neesot bijusi produktīva, jo "daudzi grupas dalībnieki" dažādu apstākļu dēļ izvairījušies paust savu viedokli. Taču "faktiski katrs darba grupas dalībnieks" esot izrādījis interesi par individuālu sarunu ar viņu.

Apakškomisijas sēdē piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV). Viņaprāt, sadarbība ar AM esot vienīgais veids līdzekļu piesaistei. "Ja Aizsardzības ministrijai tiks palielināts budžets, bet citām ministrijām ir jāsaraujas, tad mēs nevaram prasīt no Izglītības un zinātnes ministrijas. [..] Ar ko tad mēs gatavosim tos bērnus, ar kādiem līdzekļiem?" vaicāja deputāts. Viņš aicināja diskutēt par to, ka arī AM jāuzņemas atbildība par jauniešu fizisko sagatavošanu, piebilstot, ka lielākā kritika par cilvēku trūkumu nozarē nākusi tieši no šīs ministrijas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) jau vairākkārt tikusies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P), lai pārrunātu turpmāko darbību plānu, apakškomisijas sēdē apliecināja IZM vadība. Sagaidāms, ka Saeimas apakškomisijā diskusija par MSĢ attīstību turpināsies aprīlī, pēc tam, kad būs noslēgušās IZM sarunas ar AM.

Kā vēstīts, IZM piedāvā MSĢ teritoriālajai struktūrvienībai "Majori" pievienot MSĢ Specializēto airēšanas sporta skolu. Ieekonomēto finansējumu varētu novirzīt sporta darba finansējumam un treneru darba algu palielinājumam. Tāpat varētu pārskatīt un samazināt treneru likmes "Majoros". Pēc Samoilova teiktā, izglītības iestādē samazinās audzēkņu skaits, bet pieaug pedagogu skaits.

Struktūrvienību apvienošana tāpat ļautu uzlabot infrastruktūras pieejamību jauniešiem un dažāda vecuma sporta entuziastiem. Starp prezentētajiem priekšlikumiem ir ideja slēgt trīspusēju līgumu starp izglītības iestādi, sporta veida federāciju un audzēkņa vecākiem par izglītības un sporta programmu apguvi.

Tāpat plānots noteikt līdzmaksājumu par ēdināšanu un dienesta viesnīcu tiem skolēniem, kuri gada laikā testos nesasniegs noteiktos kritērijus konkrētajā sporta veidā, bet vēlēsies turpināt mācības MSĢ. Pēc ministrijas vadības paustā, pašlaik kritērijus neizpilda 5-8% izglītības iestādes audzēkņu.

Tika izteiktas arī ieceres mainīt vai iekļaut jaunus MSĢ sporta veidus un disciplīnas, tostarp sadarbojoties ar sporta veidu federācijām. Sadarbībā ar AM plānots īstenot profesionālās ievirzes sporta programmas atsevišķos sporta veidos, piemēram, triatlonā, orientēšanās sportā un šaušanā. MSĢ kļūtu par vietu, kur sportisti ne tikai mācās un trenējas, bet arī apgūst profesionālās un augstākās izglītības kursus, piemēram, treneru vai karavīru profesijās. Sportisti apgūtu arī militārās iemaņas un pēc MSĢ absolvēšanas varētu iestāties aktīvajā dienestā "sporta rotā", turpinot sporta karjeru.

Tika piedāvāts arī pārskatīt treneru atalgojumu un celt viņu kvalifikācijas, kā arī rast iespēju palielināt sporta darba finansējumu MSĢ uzdevumu realizēšanai. Izteikta iecere arī finansiāli motivēt sporta skolas un trenerus, kuri savu audzēkņu izaugsmi saista ar pāreju uz MSĢ.

MSĢ šogad valsts budžetā piešķirti 2,9 miljoni eiro, no kuriem sporta darbam paredzēti 130 000 eiro. Samoilovs norādīja, ka tiek izskatītas iespējas piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, piemēram, mācību inventāra iegādei vai uzlabošanai. Finansējumu varētu piesaistīt arī MSĢ ēkas Lielupē uzlabošanai, jo tās apsildīšanai joprojām tiek izmantotas ogles.

"Šobrīd mums nav skaidra kabatiņa, ko varētu šeit, apakškomisijas sēdē, nosaukt, bet ministrijas iekšienē mēs tiešām strādājam pie šī jautājuma," apakškomisijas sēdē apliecināja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Tādējādi, pēc viņas teiktā, varētu izvairīties no finansējuma pieprasīšanas no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus pastāv iespēja, ka arī šogad skolai piešķirtais finansējums būs nepietiekams, jo valsts budžetā šogad nevienai citai pozīcijai netika paredzēts papildu finansējums, izņemot aizsardzībai un pedagogu atalgojuma palielināšanai. IZM vadība apakškomisijas sēdē solīja, ka trūkstošais finansējums tiks atrasts tās budžetā.

Kā vēstīts, izglītības iestādei pērn tika piešķirti 2,8 miljoni eiro jeb par 600 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus tā saskārās ar finansiālām grūtībām - gada astoņos mēnešos tika izlietoti vairāk nekā 90% no ieplānotajiem līdzekļiem precēm un pakalpojumiem.

Kā norādīja IZM, ģimnāzijas budžets precēm un pakalpojumiem pēdējos desmit gadus nav pieaudzis, lai gan pieaugušas cenas par gāzi, elektroenerģiju, pārtiku un degvielu. Pērn decembrī valdība atbalstīja papildu 172 759 eiro novirzīšanu MSĢ tās funkciju nodrošināšanai un izglītības programmu īstenošanai līdz gada beigām.

Ģimnāzijas iekšējā dienesta pārbaudē secināts, ka MSĢ finansiālās grūtības strauja preču un pakalpojumu izmaksu pieauguma dēļ varēja novērst savlaicīgāk sākti nepieciešamie taupības pasākumi.

Pārbaudi veikusī komisija savā ziņojumā ir norādījusi tostarp uz nepieciešamību sakārtot ģimnāzijas iekšējo struktūru, lai nodrošinātu filiāļu ciešāku savstarpējo sadarbību attiecīgā sporta veida attīstībā, nevis faktiski konkurējot savā starpā. Tāpat MSĢ aicināta pilnveidot uzskaites kontroles procedūras, nodrošinot caurspīdīgu un uz ticamiem kritērijiem balstītu atskaitīšanās sistēmas ieviešanu.

Lai ģimnāzija nākamajos gados palielinātu pašu ieņēmumus, valdība apstiprinājusi IZM piedāvātās izmaiņas MSĢ publisko maksas pakalpojumu cenrādī. Plānots, ka tādā veidā izglītības iestādes budžets pieaugtu par 27 526 eiro gadā.