Divi gadi neskaidrības. Ministrija virzījusi nepabeigtu reformu Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - publicitātes
“Šobrīd, vērtējot iepriekšējo gadu reformu, sanāk, ka vairāk nekā divus gadus ministre Anda Čakša ir virzījusi negatavu projektu, pieļaujot, ka paralēli tiek koordinēti un sadalīti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas līdzekļi, kuru piešķiršana tika pamatota ar Izglītības un zinātnes ministrijas reformas mērķu sasniegšanu, kas šobrīd rada nevienlīdzīgas iespējas un nosacījumus pašvaldībās, jo reforma tiek apturēta,” – tik tiešu vērtējumu sniedz Ādažu novada domes Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Aija Kalvāne un domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone, atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu par ieceri apturēt skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā nedēļā nāca klajā ar priekšlikumu, ka jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” pilnā apmērā varētu ieviest 2027./2028. mācību gadā, nevis ar nākamo mācību gadu, kā sākotnēji bija plānots.
Ministrija informēja, ka nākamajā mācību gadā ir plānots sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai, tostarp paredzot papildu finansējumu un profesionālo pilnveidi atbalsta personālam, stiprināt skolu vadību, kā arī turpināt darbu ar pašvaldībām pie skolu tīkla sakārtošanas, savukārt 2026./2027. mācību gadā modeli varētu ieviest deviņdesmit procentu apmērā visās vispārējās izglītības iestādēs, bet vēl vienu mācību gadu vēlāk reforma tiktu īstenota pilnā apmērā.
Jautājums par pedagogu slodzi un atalgojumu netiks atrisināts
“Jaunā modeļa ieviešanu pilnā apmērā tikai no 2027./2028. mācību gada mēs pilnīgi noteikti neatbalstām,” uzsver Ādažu novada domē. “Ādažu novadā pie tik liela skolēnu pieauguma paralēli bērnudārzu un skolu pieejamības un pedagogu nodrošināšanas jautājumiem viens no būtiskiem izaicinājumiem ir iekļaujošas izglītības nodrošināšana ar uzsvaru uz bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpēc, ņemot vērā to, ka ministrija ir prezentējusi vairākus tālākās virzības scenārijus attiecībā uz modeļa ieviešanu, ļoti ceram, ka no šā gada 1. septembra tas tiks nodrošināts pilnā apmērā – vismaz finansējuma sadaļa atbalsta personālam. Turklāt atbalsta personāla nodrošināšana ir šī modeļa viena no būtiskākajām komponentēm, runājot par iekļaušanu, par atbalstu, par kvalitāti.”
Līdzīgu viedokli pauduši gan sociālie partneri, gan citas Pierīgas novadu pašvaldības. Olaines novada pašvaldībā atzīst, ka, atliekot finansējuma piešķiršanu, netiks atrisināts pedagogu pārslodzes un atalgojuma jautājums. “Pašvaldība jau 2024. gadā sakārtoja savu skolu tīklu, izveidojot spēcīgas skolas ar atbilstošo izglītojamo skaitu visos izglītības posmos – sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās, lai varētu saņemt pienācīgu finansējumu un atalgojumu atbilstoši finansēšanas modelim “Programma skolā”,” informēja Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja.
Jaunais finansēšanas modelis – neizdevīgs augošiem novadiem
Mārupes novada pašvaldībā atzīst, ka jau sākotnēji nevarēja atbalstīt jaunā modeļa ieviešanu, jo visi Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie aprēķini liecināja, ka Pierīgas pašvaldībām, arī Mārupes novada pašvaldībai, situācija, to ieviešot, varētu pasliktināties, it īpaši attiecībā uz atbalsta personāla un administrācijas atalgojumu un pieejamību.
Lai gan pašvaldības speciālisti ministrijai ir iesnieguši vairākus priekšlikumus, tie neesot atbalstīti, un šobrīd pašvaldībā pauž pat zināmu gandarījumu par to, ka modeļa ieviešana uz laiku tiek atlikta. Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare: “Skolēnu skaits Mārupes novadā un pašvaldības sniegtais atbalsts pedagogiem ļāva palielināt minimālo algas likmi apmēram par 15–18% arī pie finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam”. Kopumā lēmumu atlikt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu Mārupes novada pašvaldība šobrīd vērtē pozitīvi, jo līdz šim nebija iespējams pārliecināties, ka jaunā modeļa ieviešana nepasliktinās esošo situāciju.”
Vienlaikus Mārupes novada pašvaldība pauž bažas par mazo skolu likteni un neatrisināto pedagogu slodžu jautājumu. “Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par jauno atalgojuma modeli “Programma skolā” tā arī neizdevās rast atbildi par Mārupes novada mazo skolu likteni. Skultes sākumskolā un Salas sākumskolā skolēnu skaits neatbilst ministrijas prasībām ēku kapacitātes dēļ. Taču šīs izglītības iestādes nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu sākumizglītību pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, kā arī kopumā nodrošinātu bērniem iespēju iegūt pamatizglītību, jo pārējās novada skolas ir pārpildītas.
Arī pārējām izglītības iestādēm ir nepieciešams saglabāt pašvaldības atbalstu, lai pedagogiem varētu apmaksāt visus pienākumus. Ne modelis “Nauda seko skolēnam”, ne jaunais modelis “Programma skolā” neparedz sabalansēt pedagogu slodzi un apmaksāt visus veiktos pienākumus atbilstoši reālajam tam patērētajam laikam,” skaidro Ieva Pastare.
Neskaidrības jau kopš paša sākuma
Nenoteiktība un mainīti kritēriji – tas esot bijis raksturīgs modeļa “Programma skolā” izstrādes procesam divu gadu garumā, apsolot papildu finasējumu skolu ekosistēmu sakārtošanai. Tas radījis situāciju, ka arī šobrīd pašvaldības izturas nogaidoši pret ministrijas priekšlikumiem, gaidot skaidras atbildes un kritērijus.
“Siguldas novada pašvaldība, gatavojot izglītības attīstības stratēģiju, ņēma vērā neskaidros, nemitīgi mainīgos apstākļus saistībā ar jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Vienlaikus jau divu gadu griezumā Siguldas novada pašvaldībā ir notikušas diskusijas un modelēta skolu tīkla attīstība. Protams, negatīvi vērtējams ir fakts, ka nav nodrošināts papildu finansējums skolotāju atalgojumam, kā arī atbalsta personāla nodrošināšanai. Papildus būs jāvērtē, vai un kāda būs skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” galējā versija, kuru paredzēts ieviest, ņemot vērā to, ka divu gadu griezumā piedāvātajam modelim nepārtraukti ir mainīti dažādi nosacījumi – skolēnu skaits klasēs, atbalsta personāla finansējums un citi,” “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāja Siguldas novada pašvaldības Komunikācijas pārvaldes vadītāja vietniece Regīna Diūra.
Pašvaldībās sagaida solītā izpildi
Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone un Ādažu novada domes Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Aija Kalvāne akcentē, ka, tāpat kā citas Pierīgas pašvaldības, Ādaži savu mājasdarbu ir izpildījuši, tagad kārta solīto pildīt ministrijai: “Tā kā Ādažu novada pašvaldība ir viena no tām vietvarām, kas mājasdarbu no savas puses ir izpildījusi un mums skolu tīkls ir sakārtots, mēs likumsakarīgi kā nākamo soli sagaidām no ministrijas pildīt solīto. Kā zināms, Ādažu novads nav starp tiem, kur skolēnu skaits samazinās, bet gluži pretēji – strauji aug, tāpēc mums ir liels izaicinājums gan nodrošināt jaunus pedagogus, gan noturēt esošos. Un to ir grūti izdarīt šādos apstākļos, kad jāstrādā nemitīgā neziņā par rītdienu. Tāpēc arī šeit ļoti gaida jauno modeli.”
Turklāt, kamēr nav iedalīti un paredzēti finanšu resursi visām vajadzībām, ar daļēju finansējumu neesot saprātīgi attiecināt to uz novada skolu ekosistēmu. “Būtiski būtu saprast, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot tādu apjomīgu reformu, nav veikusi tehniski ekonomisko pamatojumu un ir pieņemti lēmumi bez fiskāla seguma,” rezumē Ādažu novada pašvaldības pārstāves.