Valdība vienojas jauno izglītības finansēšanas modeli pilnā apmērā ieviest no nākamā gada rudens, nauda tam vēl jāmeklē (papildināta)

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās. Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro. Plānots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 20.jūnijam nāks ar priekšlikumiem, kā no šī gada rudens tiek finansēts papildu atbalsta personāls skolās.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro. Plānots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 20.jūnijam nāks ar priekšlikumiem, kā no šī gada rudens tiek finansēts papildu atbalsta personāls skolās. IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gadā un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem šajā mācību gadā.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu reformas īstenošanai 2026.gadā un turpmāk tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" izstrādes gaitā. Vienlaikus pāreja uz jauno finansēšanas modeli noteikta kā viena no prioritātēm šī likumprojekta sagatavošanā, izriet no valdības sēdes protokollēmuma.

Par likumprojekta pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai. Līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā IZM būs jāizstrādā nepieciešamie valdības noteikumu projekti, nosakot kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā. Ja Saeima pieņemtu likuma grozījumus līdz šī gada beigām, Ministru kabineta noteikumu pakotni valdība varētu apstiprināt līdz 2026.gada martam, prognozē IZM.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) sagaida "ļoti sarežģītas sarunas" likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā, kur "katrs cīnīsies par savu interešu skolām". Politiķe valdības sēdē apliecināja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām IZM atkārtoti apmeklēs visas pašvaldības, lai spriestu par skolu tīkla sakārtošanu.

Melbārde piekrīt, ka skolu aizvēršana vai izglītības posma samazināšana "ir ļoti sāpīgs lēmums, lai cik racionāli skaitļi aiz tā stāvētu". Vienlaikus viņa uzsvēra, ka valstij "pietiekami gudri" jāplāno un jāizmanto esošie resursi. Vairākas mazās skolas, pēc Melbārdes sacītā, šobrīd nenodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.

Politiķe pauda, ka šīs skolas, iespējams, kādu laiku darbojušās ar ierobežotiem resursiem, tāpēc tās uzreiz sodīt nebūtu pareizi, un katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Viņa uzsvēra, ka "izvēles tāpat izdara vecāki", un, ja kādā brīdī skolā vairs nav skolēnu, tad neatkarīgi no piešķirtā statusa šādas klases nav iespējams saglabāt.

"Vēlreiz aicinām ņemt vērā to, ka mums ir jāatrod kaut kāds zelta vidusceļš, lai spējam šo izglītības iestāžu tīklu veidot pietiekoši pragmatisku un efektīvu," sacīja Melbārde. Viņa norādīja, ka jāņem vērā ierobežotie resursi, kas tuvākajā nākotnē būs pieejami izglītībai, pat ja ieguldījumi šajā jomā ir ļoti nepieciešami.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes, atbildot uz jautājumu, vai bažas nerada, ka programmas īstenošanai varētu aptrūkties nauda, žurnālistiem norādīja, ka ir skaidrs - šī ir budžeta diskusija. Viņa pauda, ka, otrdien apstiprinot grozījumus Izglītības likumā, tas daļēji arī parāda, ka budžeta izskatīšanas procesā šis ir viens no prioritārajiem jautājumiem blakus drošībai. Premjere arī norādīja, ka finansējums atbalsta personālam no šā gada septembra līdz šā gada beigām šobrīd ir, bet par turpmāko būs ļoti intensīvas valsts budžeta diskusijas.

Tāpat finansējums var rasties no valdības tēriņu ietaupījumiem, uzsvēra Siliņa. Viņa atgādināja, ka šobrīd ministrijām uzdots samazināt tēriņus kopumā vismaz 150 miljonu eiro apmērā. Trijos gados tie ir 450 miljoni eiro, atzīmēja premjere.

Valdības sēdē atbalstu jaunā modeļa ieviešanai pauda gan skolotāju, gan pašvaldību pārstāvji. Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošais finansējums pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.