Skolu likvidācijas politika sāk iespaidot pat Pierīgu un galvaspilsētu ^{Apriņķis.lv}

Izremontē skolu un slēdz

Notikumu gaita parasti ir šāda: pagastvecis, savu deputātu atbalstīts, vēl nesen līda vai no ādas ārā, lai uz pašvaldības aizņēmuma vai valsts līdzfinansējuma pamata piesaistītu daudz lielākus Eiropas projektu līdzekļus, kas ļautu pārbūvēt, renovēt un nosiltināt skolu, aprīkot to ar mūsdienīgiem mācību līdzekļiem. Pat uztaisīt uzbrauktuvi ratiņkrēslam. Pēc tam, kad šis lielais darbs ir pabeigts, Ministru kabinets ieplāno grāmatvediskas, izdomātas manipulācijas, lai piespiestu skolu slēgt.

Tā vietā, lai dotos uz savu vietējo skolu, bērniem tagad katru dienu pa pusstundai vai stundai jāsēž autobusos, kas turklāt vēl jāgaida pēc mācību beigām un kuru finansēšana pašvaldībai bieži izmaksā tikpat, cik izmaksāja slēgto skolu uzturēšana. Bet perfekti izremontēto, atjaunoto un nosiltināto skolas ēku mēģina pārdot izsolē, jo pašvaldībai tā vairs nav vajadzīga. Tikai pircēji nenāk, jo tik specifiskām vajadzībām būvēta celtne reti kad ir izmantojama kādiem citiem nolūkiem.

Tagad šī “politika” (par to, no kurienes tā cēlusies, kādā no nākamajām reizēm) novedusi pie skolēnu iekšējās migrācijas no valsts tālākajiem novadiem un pierobežas uz Rīgas un Pierīgas skolām.

Vecāku loģika ir šāda: ja nav pieejama vidusskola vai ģimnāzija sava novada robežās, vienkāršāk ir sūtīt bērnus uzreiz prom uz Rīgu. Nebūs katru dienu jātērē stunda, braucot no lauku mājām uz vidusskolu savā rajona pilsētā, un pēc tam stunda atpakaļ. Toties Rīgā daudziem ir radi, pie kuriem dzīvot, vai tur jau dzīvo vecākie brāļi un māsas. Daudzām Rīgas ģimnāzijām ir kopmītnes vai dienesta viesnīcas. Un galvaspilsētas skolās bieži vien ir lielāka svešvalodu un izvēles priekšmetu dažādība.

Audzēkņu skaitam no reģioniem palielinoties galvaspilsētā, arvien biežāk izveidojas apstākļi, kad pašiem Rīgas skolēniem neatrodas vieta savas pilsētas vidusskolās un (jo īpaši) ģimnāzijās, tāpēc viņiem ir jāmeklē iespējas mācīties skolās Pierīgas novados. Šis process līdz šim norisinājās lēni, bet šogad tas jūtami paātrinājies arvien pieaugošā lauku un mazpilsētu skolu iznīcināšanas tempa dēļ.

Grib mācīties, bet nav kur!

Devīto klasi Rīgā šogad pabeidza vairāk nekā 6000 bērnu, bet galvaspilsētas vidusskolās un ģimnāzijās ir iespējams uzņemt tikai aptuveni 70 procentus no visiem pamatskolu beigušajiem bērniem. Un tas, neskaitot tos bērnus, kuri piesakās mācībām no citām pašvaldībām.

Kā vispār ir iespējama situācija, kad amatpersonas zina – mums ir par trešdaļu vairāk vidusskolēnu, nekā skolas var paņemt pretī –, bet visiem ir vienalga? Lai liekas, kur grib?

Latvijā pašvaldībām ir pienākums nodrošināt vietu bērnudārzā visiem mazuļiem, bet pamatizglītība ir obligāta. Tātad līdz 9. klases pabeigšanai visiem būs, kur mācīties.

Situācija strauji mainās vidusskolā. Tās apmeklēšana nav obligāta. Amatpersonas to tulko tādā veidā, ka pašvaldībai nav pienākums nodrošināt vietu vidusskolā. Ģimnāzijām pat ir tiesības rīkot konkursu par iestāšanās iespēju tajās. Ja jūsu dzīvesvietas tuvumā ir lieliska skola, bet tā ir ģimnāzija (kā tas ir, piemēram, Mārupē), tad jūsu bērniem vai mazbērniem vieta tajā nav garantēta pat tad, ja visi 9. klases centralizētie eksāmeni nolikti godam, – vēl ir jāiztur ģimnāzijas rīkotais konkurss. Ir gadījumi, kad 9. klases beidzējam neatrodas vieta 10. klasē pašam savā skolā.

Rezultātā daudzi vecāki piesaka savas atvases vairākās skolās vienlaikus, būdami nobažījušies, lai bērns tiktu kaut vienā. Daudzos gadījumos runa pat nav vairs par to, lai bērns tiktu vēlamajā skolā, – bažas ir par to, vai vispār tiks jebkādā vidusskolā. Tā kā iesniedzamo pieteikumu skaits nav ierobežots, saskaņā ar aģentūras LETA vēstīto šovasar vidēji katrs bērns pretendēja uz vietu septiņarpus skolās, kas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņemšanā izveidojās simtiem bērnu garas rindas un klašu komplektācijas process dažās skolās nebija beidzies pat 28. augustā.

Cīņa par skolotāju kā resursu

Taču problēma ir ne tikai skolās pieejamo vietu skaits. Ar katru gadu pieaug arī pedagogu vakanču skaits. Kā ziņoja Latvijas Televīzija, Mārupes novadā, kur kopumā visās klasēs mācās vairāk nekā 5000 bērnu, vēl pirms dažām dienām bija 21 brīva vakance skolās, no tām sešas – Babītes vidusskolā. Skolas direktors Aleksandrs Lange atzīmējis, ka šādas konkurences rezultātā pedagogi tiek pārvilināti starp skolām un pašvaldībām.

“Sākām vasaras brīvlaiku ar 12 vakancēm, un vasaras laikā daži kolēģi tika pārvilināti uz citām skolām, līdz ar to mēs bijām spiesti meklēt papildu skolotājus. Ir pedagogi, kas nav gatavi strādāt pilnu slodzi. Viņi grib strādāt uz mazākām slodzēm, tā kā blakus darbā. Līdz ar to lielais izaicinājums būs, kā šos pedagogus integrēt stundu sarakstā un darba plānā,” skaidroja Lange. Līdzīga situācija ir faktiski visās Pierīgas novadu un Rīgas skolās.

Aptaujājot Pierīgas novadu pašvaldības, visām tika nosūtīts vienāds jautājumu komplekts par aktuālo situāciju ar klašu komplektāciju un pedagogu vakancēm, taču pagaidām pilnībā uz visiem jautājumiem ir atbildējušas tikai divas. Iemesls – joprojām nav līdz galam nosēdusies “viļņošanās” ar to, kādi audzēkņi kurās skolās ir tikuši, jo ne visur statistika ir pilnīga. Kā telefoniski atbildēja vairāku pašvaldību pārstāvji, galīgā situācija būs zināma tikai pēc 5. septembra, kad visi skolēnu saraksti tiks lejuplādēti Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tikai tad kļūs pilnībā skaidrs, kur katrs mācās.

Tikmēr Andris Joksts, Olaines novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītājs, bija pirmais, kam izrādījās gatava statistika: Olainē būs 196 pirmklasnieki (kritums par 10 skolēniem, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu), 9. klasē sāks mācīties 165 skolēni (kritums par 14), bet 12. klasē mācīsies 51 skolēns (pagājušogad – 65). Viņš arī izmantoja iespēju informēt, ka vēl ir brīvas vakances mūzikas, matemātikas un programmēšanas, angļu un spāņu valodas skolotājiem, tāpat logopēdam, psihologam un medmāsai.

Saulkrastu novada dome sniedza informāciju, ka Sējas pamatskolā ir izdevies nokomplektēt gan pilnu skaitu audzēkņu, gan visus pedagogus, bet Saulkrastu vidusskolā trūkstot tikai ķīmijas, dizaina un tehnoloģiju pedagogu. Nelielajā novada vidusskolā par sešiem skolēniem pieaudzis 12. klases audzēkņu skaits. Tomēr kopumā varot just, ka skolēnu skaita statistiku ietekmē kārtējā demogrāfiskā bedre: nedaudz samazinājies audzēkņu skaits 1. klasēs un 9. klasēs.

Par pārējiem novadiem varēsim ziņot jaunnedēļ, kad būs pieejama oficiālā statistika pēc datu apkopošanas Valsts izglītības informācijas sistēmas ietvaros.